Reklāma internetā
2001. gada otrajā pus aptuveni 10 procentu vai 250 000 Latvijas iedzīvotāju ir lietojuši internetu (BMF dati). Salīdzinājumam: Igaunijā internetu pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši 29 procenti iedzīvotāju, bet Lietuvā – tikai 5 procenti. Tātad Igaunijā internets ir trīs reizes populārāks nekā Latvijā.
Tas tiešā veidā saistīts ar Lattelekom monopolsituāciju Latvijā. Lattelekom pakalpojumi ir aptuveni trīs reizes dārgāki nekā lielākā Igaunijas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja - Eesti Telekom pakalpojumi. Šī attiecība gandrīz precīzi atspoguļo interneta pieejamību.
Taču atskatoties uz 2003. gadu vērojama Interneta lietotāju pieauguma skaita samazināšanās tendence – 2003. gadā lietotāju skaits palika uz 24 % robežas. Salīdzinājumam – Lietuvā 2004. gada ziemā pēdējo 6 mēnešu laikā Internetu lietoja 28,1 %, un pēdējo 7 dienu laikā – 22,2 %, bet Igaunijā Internetu pēdējo 6 mēnešu laikā lietoja vairāk kā 46 %.
1999. gada novembrī, kad Latvijā parādījās nosaukums DELFI, Latvijas mediju leksikā tika ieviests jauns vārds – portāls. Tomēr uz jautājumu – kas tas ir? – vienota un vispārpieņemta atbilde vēl nav sniegta. Viens no iespējamajiem portāla definējumiem, ko plaši lieto arī pasaulē, ir šāds: portāls ir interneta resurss, kas piedāvā lietotājam vairākus pakalpojumus, no kuriem obligāti ir bezmaksas aktuālā informācija, meklēšanas un personalizācijas iespēja, e-pasta pakalpojumi. No kā pārtiek portāli? Vienkāršam jautājumam vienkārša atbilde: no reklāmas, precīzāk, no tiem mārketinga līdzekļiem, ko reklāmdevēji ir gatavi ieguldīt internetā.
Kā informē Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Andris Blaka, 1999. gada kopējais Baltijas valstu interneta reklāmas budžets ir aptuveni miljons ASV dolāru. Ņemot vērā interneta lietotāju daudzumu katrā no Baltijas valstīm, var uzskatīt, ka interneta reklāmas apjoms Latvijā 1999. gadā bija aptuveni 150 tūkstoši latu.
Saskaņā ar BMF datiem Latvijas kopējais reklāmas apjoms 1999. gadā bija 23,3 miljoni latu (ņemot vērā reklāmu uzziņu dienestos un katalogos – 28,1 miljons latu). Tas nozīmē, ka no kopējā Latvijas reklāmas apjoma internetā nonācis nepilns pus procents. Tas ir maz, ja rēķina, ka 150 tūkstoši latu gadā nevar uzturēt trīs minētos portālus un vēl virkni citu interneta resursu, kuri tāpat pretendē uz noteiktiem reklāmas ieņēmumiem. Jāņem vērā, ka portālu izveidē ir ieguldīti daudzi desmiti un simti tūkstoši latu. Portālu ikdienas darbu nodrošina vairāki redaktori, žurnālisti, tehniskie speciālisti, mārketinga un reklāmas pārdošanas speciālisti; tāpat portālu darbībai ir nepieciešamas telpas un interneta pieslēgums. Citiem vārdiem, portālu regulāro izdevumu saraksts ir pietiekami garš, lai 1999. gada tirgus apjoms neviestu optimismu. Taču tas ir arī daudz, ja ņem vērā, ka pasaules interneta reklāmas ieņēmumi 1999. gada trešajā ceturksnī bijuši 1,2 miljardi USD vai par 148 procentiem (!) lielāki, nekā šajā pašā laika periodā 1998. gadā.
2002. gadā Latvijas kopējais reklāmas budžets bija 40,5 miljoni, bet kopējais reklāmas apgrozījums internetā - aptuveni 480 000 latu (t.i., 1,2 procenti). Tā ir summa, kas šobrīd tiek tērēta satura apmaksai internetā. Lielāko daļu no tās „nosmeļ” Delfi, Apollo, TvNET. Paliek amatieru un fanu lapas, kā arī interneta resursi, kurus kāds sponsorē vai šķērssubsidē, lai reklamētu produktus vai zīmētu nākotnes vīzijas.
2005. gada pirmajā pusē reklāmas apjoma pieaugums internetā bija 80% attiecībā pret 2004. gada pirmo pusi. 2005. gadā reklāmas ieņēmums internetā bija 0,7 milj. LVL un ieņēma 3% no kopējā Latvijas reklāmas tirgus.
…
