Mārketinga teorijā pastāv “4P likums”, kas ir pamats veiksmīgam mārketingam: Product (Produkts), Price (Cena), Place (vieta), Promotion (virzība, citiem vārdiem sakot – reklāma) un tieši reklāma ir viens no nozīmīgākajiem mārketinga stūrakmeņiem veiksmīgai preces realizācijai, jo “[..] ir preces, kurās jau it kā ielikta šī spēja “spēlēt uz jūtām”, un ir tādas, kuras klients iegādājas loģikas un veselā saprāta vadīts. Bet mēs tikpat esam un paliekam “emociju civilizācija” – 80% gadījumu cilvēks rīkojas emociju iespaidā, nereti pat spītējot veselajam saprātam”1. Reklāma ir arī sabiedrisko attiecību lielākais instruments. Ņemot vērā to, ka reklāma ieņem tik lielu lomu uzņēmumu saimnieciskajā darbībā un reklāmas aktivitātēm tiek tērēti lieli līdzekļi, lietderīgi būtu papētīt tiesiskās attiecības starp reklāmdevēju un reklāmņēmēju, kas tiek izveidotas uz reklāmas līguma pamata.
Šajā darbā tiks mēģināts atrast to atšķirīgo, kas nodala reklāmas līgumu atsevišķi no kopējo Latvijas Republikas Civillikumā definēto lūgumu shēmas kā arī juridiskās konstrukcijas tiks adaptētas reālajiem ar reklāmas jomu saistītajiem apstākļiem, meklētas problēmas un piedāvāti to iespējami risinājumi.
Lai pilnīgāk izprastu reklāmas līguma būtību, nepieciešams detalizētāk apskatīt jēdzienu “reklāma”.
Kas ir reklāma? “Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem.”1 Tā reklāmas jēdziens tiek definēts Reklāmas likuma 1. pantā. Šī definīcija reklāmu saista ar preču un pakalpojumu popularitātes vai pieprasījuma iespējamu garantu. Taču tā reāli praksē nav. Galvenokārt reklāma tiek lietota iepriekšminēto mērķu sasniegšanai, tomēr eksistē vēl vairāki reklāmas mērķi un veidi. Kā, piemēram, “imidža reklāma”. Liels monopoluzņēmums “Latvenergo” reklamējās. Šajā gadījumā elektroenerģijas pārdošanas apjomi nemainījās. Šīs reklāmas mērķis bija politisks - dialogs ar sabiedrību un uzņēmuma zīmola (brenda) “atveseļošana”. Jo, kā atceramies, Latvenergo reputācija tika iedragāta sakarā ar 3 miljonu lietu. Vai arī kā vēl vienu piemēru var minēt nesen notikušo akciju “Gājējs vai bojāgājējs”, kuras mērķis bija nākotnē samazināt bojāgājušo gājēju statistikas rādītājus. No teiktā izriet, ka šī definīcija nenosedz visu reklāmas jēdziena būtību. Populārais sabiedrisko attiecību zinātnieks Skots M. Katlips arī uzsver, ka “Daudzi cilvēki saista reklāmu ar tirgvedību – preču un pakalpojumu pārdošanu -, taču tas nav vienīgais reklāmas mērķis”2. “Reklāma ir informācija, kuru masu saziņas līdzeklim sniedzis noteikts informācijas sniedzējs, kurš apmaksā reklāmas laiku vai laukumu”3 – tā reklāmu definē S.M.Katlips. Šī definīcija ir mazliet plašāka līdz ar to arī elastīgāka un ar to tiek skaidri pateikts, ka reklāma ir informācija par kuras izvietošanu tiek maksāts. …