REKLĀMAS BŪTĪBA
UN TĀS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS.
Reklāma ir informācijas līdzeklis, lai piesaistītu uzmanību, izraisītu interesi, padarītu kaut ko populāru. Reklāmai tiek izmantota prese, kino, televīzija, radio, vitrīnas, plakāti, izkārtnes, preču iesaiņojums, preču un firmas zīmes. Visvairāk ir izplatīta tirdzniecības reklāma.
("Skaidrojošā vārdnīca", RTU, izdevniecība "Solvita", Rīga 1994).
Reklāma ir īpašs komunikācijas veids, ko personas vai firmas izmanto informācijas izplatīšanai ar maksas līdzekļu palīdzību.
(Kotler P. "Marketing Management", Seventh edition, New Jersey 1989).
Reklāma (no grieķu vārda reclamo ~ izsaukt) nodrošina saskarsmi starp ražotāju un patērētāju, pārdevēju un pircēju. Tās mērķis ir virzīt preci pie patērētāja. Kur ir tirgus, tur ir reklāma.
20. gadsimta beigās reklāma kļuvusi par multimiljardieru biznesu, kura apjomi strauji pieaug.
• Pēc BMFC (Baltia Media Facts) datiem, Latvijas
reklāmas tirgus 1997. gadā, salīdzinājumā ar 1994. gadu ir pieaudzis par 50% un sasniedzis 24 miljonus latu.
• Latvijā uz vienu iedzīvotāju reklāmai tērēja 10, Somijā — 115, bet Vācijā - 259 latus.
Saskarsme starp pircēju un pārdevēju ar reklāmas starpniecību aizvien pieaug, palielinās arī tās ietekme uz patērētāju. Taču pieaug arī reklāmas kritiķu skaits.
Cilvēki tagad dzīvo reklāmas iespaidā un kaut reizi mūžā ir iegādājušies preci, ko reklāmā redzējuši vai dzirdējuši par labu esam. Taču bez reklāmas šodien nevar. Kā gan cilvēks uzzinās kaut ko par preci, ja tai nebūs reklāmas? Tas ir process, kas nedrīkst apstāties. Šeit der lielisks piemērs par "Pepsi Colu" un "Coca Colu". Divas konkurējošās firmas ar praktiski vienādiem produktiem, tomēr "Coca Colu" pērk vairāk, kāpēc tas tā notiek?
…