Konfliktu izcelsme meklējama dažādu tautu vēsturiskajās atšķirībās to kultūrā, tradīcijās, dzīves uztverē u.t.t. Šādi konflikti bijuši jau ļoti senā vēsturē, un tie, laikam mainoties, nonākuši citā izpausmē līdz mūsdienām.
Ja apskatam konfliktus to vissenākajā izpausmē starp pirmatnējām ciltīm, tad tie, lielākoties, bija saistīti ar teritorijas – gan medību, gan lauku, gan dzīves vietu – sadalīšanu. Attīstoties civilizācijai, konflikti jau sāka dalīties dažādos veidos. Sākumā radās ekonomiskie konflikti, mazliet vēlāk, izplatoties reliģijai, radās arī reliģiskie konflikti. Kā pēdējie izveidojās politiskie konflikti, kuru cēloņi var būt abi iepriekš minētie - gan ekonomika, gan reliģija, tos visus var iedalīt pie etniskajiem konfliktiem.
Dažādu tautību atšķirības izglītības un kultūras līmenī, piederība pie dažādām reliģijām – luterānisma, katoļticības, pareizticības, islama, musulmanisma, reizēm noved gan atsevišķas tautas, gan pat atsevišķus cilvēkus pie interešu konflikta. Vēsturiskā rakursā var pieminēt kristietības ieviešanu, un, lielākoties, notika vardarbīgi uzspiežot šo reliģiju tautām, kuras ticēja citiem elkiem, citiem dieviem, piemēram, latvieši ticēja konkrētām dabas izpausmēm – Saulei, Jūrai, Zemei u.t.t.
Arī mūsdienās vēl ir ļoti asi reliģiskie konflikti starp tautām ar zemāku izglītības un kultūras līmeni. Īpaši smagi šie konflikti ir starp musulmaņiem un islama piekritējiem. Šo tautu vidū reliģijas ietekme vēl ir ļoti stipra, tādēļ arī atšķirības to izpausmē noved pat līdz karadarbībām, kurās cieš ne tikai attiecīgo reliģisko slāņu pārstāvji, bet gan daudzi nejauši karadarbības vietā esoši cilvēki, pat mazi bērni, kuri vēl nav paspējuši izprast reliģijas nozīmi. Tieši konflikti, kuru pamatā ir tautu reliģiskās atšķirības ir paši nekontrolējamākie, un bieži pārvēršas ļoti postošā nepārtrauktā kara – pamiera – kara stāvoklī. Reliģiskie konflikti neaprobežojas ar kādas noteiktas valsts robežām, to izpausmes teritorija ir atkarīga no attiecīgas reliģijas ietekmes sfēras.
Visa mūsu civilizācijas vēsture ir viens vienīgs reliģisku konfliktu samezglojums.
Referāta galvenie uzdevumi izpētīt konflikta uzbūvi, funkcijas un konflikta taktiku. Iepazīties ar reliģiskiem konfliktiem to rašanās iemesliem, ar konflikta atrisināšanas metodēm. Izpētīt Valsts un Reliģijas attiecības.
Konfliktoloģijas objekts var sastāvēt no materiālas vērtības; sociālas vērtības – iegūt varu; garīgās vērtības – idejas, principi. Konflikta psiholoģiskie elementi: motīvi kā rezultātā puses ir iesaistījušās konfliktā. Motīvi nosaka arī konflikta mērķi (stratēģijas un taktikas apkopojums).
Stratēģijas un taktikas raksturojums konfliktā:
Uzvedības modelis – konflikta laikā persona orientējas pats uz sevi.
Orientējas uz citiem jeb kooperācija.…
