Psiholoģija, kā zinātne veidojās un attīstījās balstoties uz daudzajiem sasniegumiem dabaszinātnēs, filozofijas un pašas psiholoģijas zinātnes nozarēs. Viens no jauno laiku filozofijas pamatlicējiem ir izcilais franču filozofs, fiziķis, matemātiķis un dabaszinātnieks Renē Dekarts (1596 – 1650), kurš devis tiešu ieguldījumu mūsdienu psiholoģijas attīstībā.[4;45] Tieši viņa darbi ļāva zinātnes domai atbrīvoties no gadsimtiem ilgušām teoloģisko un tradicionalistisko aizspriedumu važām. Viņš bija pirmais, kas attīstīja ideju, kurā cilvēka ķermenis tiek aplūkots pēc līdzības ar pulksteņa mehānismu. Pats Dekarta vārds simbolizē pāreju uz jaunu ēru mūsdienu zinātnē, jo viņa darbi ietekmējuši daudzu zinātnieku paaudžu uzskatu un pētniecības metožu tapšanu un nav zaudējuši savu nozīmi arī mūsdienās.[6;44] Dekarts ir pamatlicējs Jauno laiku racionālismam, kas atzīst saprātu, kā izziņas un cilvēka uzvedības pamatu.
Renē Dekarts dzimis Francijā 1596, gada 31. martā, Turīnas provincē, nelielā Lae pilsētiņā. Jau gada vecumā viņš zaudēja māti, tāpēc nākamo filozofu bērnībā lielākoties audzināja mātes māte, kā arī citi radinieki, jo tēvs, Joahims Dekarts, kurš tajā laikā bija Bretaņas parlamenta padomnieks, lielāko daļu laika pavadīja izbraucienos.[1;5] Dekarts no tēva mantoja nelielu īpašumu, kurš ļāva viņam veltīt savu dzīvi zinātnēm un ceļojumiem.[6;44] Ap 1606. gadu viņa tēvs, kas jau bija pamanījis sava dēla izcilo apdāvinātību, nosūtīja viņu mācīties uz vienu no labākajām tā laika mācību iestādēm Francijā – “Koledža Ruaijāla”, tā bija jezuītu koledža, kura atradās nelielā La Flešas pilsētiņā.[1;5] Šajā koledžā viņš ieguva labu humanitāro un matemātisko izglītību, kā arī parādīja lielas spējas filosofijā un fizikā. Vājās veselības dēļ Dekarts bija atbrīvots no dažām šīs koledžas prasībām, viņam piemēram, bija ļauts celties ap pusdienlaiku, kas kā ieradums saglabājās visu mūžu, jo tieši rīta stundas viņam bija īpaši radošas…