Milzīgu ietekmi ne vien uz Itālijas, bet arī uz visas Eiropas tēlniecības attīstību atstāja florencietis, Lorenco Giberti skolnieks - Donatello (Donatello; īst. v. Donato di Nikolo di Beto Bardi; ap 1386-1466). Donatello, kā jau renesanses laikmetam raksturīgi, bija apveltīts ar ļoti daudzpusīgu talantu un interesēm un bija īsts novators sava laika tēlniecībā. Pamatīgi izpētījis un izanalizējis antīko meistaru darbus un, balstīdamies uz dabas studijām, Donatello pirmais renesanses tēlniecībā panāca apaļskulptūras stabilu nostatījumu uz kājām (gotikas tēlniecībā skulptūras bija it kā pastieptas un stāvēja uz pirkstgaliem). Donatello daiļradē aizsākās arī renesanses tēlniecības klasiskie paveidi: jātnieka statuja (kondotjera Gatamelatas piemineklis Padujā, 1453), gleznieciskais cilnis (altāris Sv. Krusta baznīcā Florencē, 1433), skulpturālais portrets. Donatello izveidoja arī pirmo renesanses kailfigūru ("Dāvids", 15. gs. 30. gadi) un pirmais Eiropas mākslā atlēja bronzas statuju. Viņš intensīvi piedalījās lineārās perspektīvas (optiska telpas dziļuma pārnešana uz plaknes) izstrādāšanā un izmantoja to savos sižetiskajos ciļņos.
Donatello savdabīgais talants atklājās jau viņa pirmajos darbos, kurus viņš no 1415. - 1417. gadam darināja Florences Sv. Miķeļa (Or San Michele) baznīcai - marmorā cirstas kristiešu svēto un Bībeles praviešu statujas.
Viens no pirmajiem Donatello radītājiem baznīcas tēliem ir apustuļa Marka statuja (1412). Apustulis Marks atveidots kā apmetnī tērpies valdonīgs vīrs ar kuplu, sprogainu bārdu, taisnu garu degunu, sakniebtām lūpām un drūmu, gandrīz draudīgu skatienu. Kreisajā rokā apustulis tur evaņģēliju, labā nolaista gar sāniem. Pēc Bībeles stāstiem, Marks bijis zvejnieks, varbūt arī tādēļ Donatello tēlam piešķīris lielu fizisku spēku, kas izpaužas spēcīgās, muskuļotās rokās un atlētiskajā augumā.…
