Renesanses laika arhitektūra Francijā

15. Gadsimta beigās Francijā darbojās arī Mulēnas meistars, kura patiesais vārds nav viennozīmīgi skaidrs, tomēr daļa pētnieku viņu saista ar Žana Kluē Vecākā vārdu. Viņš ir autors franču 15. gadsimta glezniecības šedevram “Dievmātes slavināšana”. Gleznojuma centrā ir Marija ar Jēzusbērnu. Marijas galvā tiek celts kronis, kuru tur divi eņģeļi. Visapkārt centrālajai figūrai lokveida kārtojumā grupējas vēl 12 eņģeļi, kas dzied slavas dziesmas. Izsmalcinātais gleznošanas paņēmiens un veiksmīgi izmantotie gaismas efekti, kas ietver Dievmātes tēlu savdabīgos gaismas lokos, piešķir gleznojumam lirisku un poētisku noskaņu, kas arī izceļ Marijas tēlu kā apgarotu un sirsnīgu, mierpilnu.

SECINĀJUMI
- Renesanses laiks Francijā raksturojams kā milzu uzplaukums arhitektūrā, precīzāk, kas tieši attiecināms uz dažādu iespaidīgu pils izbūvēm.
- Franču arhitekti guva ļoti labas zināšanas gan renesanses ēku būvēšanā, gan glezniecībā ģeogrāfiskās tuvības, karagājienu, un Francijas karaļa personīgās intereses par mākslu un sadraudzības ar Itāļu arhitektiem dēļ.
- Fontenblo pils būvniecība veicināja prasmīgu itāļu mākslinieku dalību Francijas renesanses attīstībā un pilnveidošanā.
- Fontenblo skola Francijā iedvesmoja pievērsties kailu sieviešu gleznošanai un ķermeņa figūras izkopšanai gleznojumos, kas turpmāk kļūst par bieži sastopamu, spēcīgu to daļu.
…