Rīcībpolitikas pētījums par izglītības darbinieku trūkumu Latvijā

4.4 Iespējamo krīžu prognoze, kas var rasties vienas alternatīvas ietvaros
Alternatīvu var neapstiprināt pašvaldības. Katrai pašvaldības ir savas intereses ,savā novadā, un tai interesē tikai novada iedzīvotāju labklājība un izglītības pieejamība. Pēc pašvaldību vispārīgo noteikumu 2. nodaļas par kompetenci, pašvaldības autonomā funkcija gādāt par iedzīvotāju izglītību, tas nozīmē, ka neatkarīgi no valsts un valdības vēlmēm pašvaldība var celt un slēgt skolas savā novadā, izņemot gadījumu, kad izglītības un zinātnes kvalitātes dienests nesaskata nepieļaujamas, nepareizas un nefunkcionālas darbības skolu darbā un neakreditē skolu. Pēc šī likuma valsts ieviestas reformas pašvaldība var nepieņemt un turpināt darbu kā pirms tam un nemainīt situāciju novadā, jo viņu prioritāte ir tieši novada iedzīvotāji ,nevis citu pašvaldību novados dzīvojošie iedzīvotāji un viņu labklājība. Ja valsts savā pārziņa neiegūst vidusskolas, tad šī reforma neizdosies, jo visas pašvaldības noteikti nepieņemtu šo alternatīvu un atteiktos pildīt tās noteiktās darbības. Valsts šo varētu apiet izskaidrojot visiem šīs alternatīvas mērķi tā, lai sabiedrība būtu par to un palīdzētu skolu tīkla sakārtošanai.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība var pieteikt streikus, kā tā ir to darījusi agrāk. Viņi šos steikus taisīs un skaidros sabiedrībai, kas un kā ir jāmaina, lai labotu situāciju skolās ar trūkstošajiem skolotājiem un bērniem nākotnē būtu pieejama pati labākā izglītība, kādu var sniegt Latvijas valsts.
…