Riežupes upes hidroloģiskais raksturojums

Notece ir ūdens aprites dabā sauszemes posms. Ūdens pārvietošanās noteces procesā notiek pa zemes virsu, kā arī pa augsni un iežu slāņiem. Atbilstoši tam izšķir virszemes noteci, augsnes noteci un pazemes noteci. Šie noteces veidi apvienojas upēs, veidojot upes noteci. Noteces slānis R ir noteces apjoms no baseina laukuma vienības, kas izteikts ūdens slāņa mm.1 Latvijas teritorijā vidējais noteces slānis R ir 245 mm. Lielākais noteces slānis Latvijas teritorijā ir Vidzemes augstienē tas ir 380 mm, bet mazākais noteces slānis 180 mm tas ir Zemgales līdzenumā. Var secināt, ka augstienēs ir lielāks ilggadīgais vidējais noteces slānis, nekā līdzenumos un zemienēs. Savukārt Riežupes ilggadīgais vidējais noteces slānis ir 280 mm un tas ir par 35 mm lielāks nekā Latvijas vidējais noteces rādītājs. Šajā teritorijā to ietekmē, galvenokārt, lielais vidējais nokrišņu daudzums, apmēram 750-800 mm gadā un sniega kušanas ūdeņi.
Mazūdens periodi Latvijas upēs vērojami ziemās un vasarās, kad upēm pieplūst tikai pazemes ūdeņi. Ziemas mazūdens periods iestājas bargās ziemās pēc ledus segas izveidošanās un turpinās līdz paliem. Dažās ziemās ar atkārtotiem atkušņiem kas īpaši raksturīgi Latvijas rietumdaļai, mazūdens periods vispār neiestājas. Arī vasaras mazūdens periodi dažādos gados Latvijā ir ļoti atšķirīgi. Ja nav izteiktu lietus periodu, vasaras mazūdens periods ilgst no pavasara paliem līdz rudens plūdiem, turpretī lietainās vasarās vasaras mazūdens periods nepaspēja iestāties.2 Savukārt daudzūdens periodi pārsvarā ir pavasarī sniega kušanas laikā, parasti martā un aprīlī. …