Muzejs dibināts 1920. gadā, un tā kolekcijas laika gaitā ir mainījušās. Sākotnēji Rīgas pilī bija Valsts mākslas muzejs, kurā bija latviešu un ārzemju mākslas kolekcijas, kas piederēja valstij. Tikai 20 gs. 40 gadu otrajā pusē tika realizēts projekts par mākslas muzeju krājumu sadali pēc profila. Ārzemju mākslas muzeja aizsākumi meklējami jau 1773. gadā, kad ārsts Nikolauss Himzels novēlēja savu kolekciju Rīgas pilsētai. Šo kolekciju, kurā bija gleznas un vara grebumi, izvietoja pilsētas bibliotēkā virs Doma baznīcas krustejas.
Ar laiku šai kolekcijai pievienojās vēl citu kolekcionāru dāvinājumi: Dž. Ārmitsteda, Paula fon Tranzē- Rozeneka, Reinholda Filipa Šillinga, Domeniko de Robiāni u.c.
Pašreizējo Ārzemju mākslas muzeja krājumu veido vairākas lielas pamat grupas, kurās apvienotas dažādas laikmetu un tautas mākslas:
Senā Ēģiptes māksla;
Grieķijas un Romas mākslas pieminekļi;
antīkā māksla;
Tālo Austrumu mākslas priekšmetu kolekcija.
Mzejā ir vairākas mākslas kolekcijas: glezniecība, tēlniecība, grafika un dekoratīvi lietišķā māksla.
Muzejā ir arī restaurācijas nodaļa, kuras specializācija ir glezniecības un grafikas darbu restaurācija.
Ārzemju mākslas muzejs rīko dažādas izstādes, kas sniedz ieskatu citzemju mākslas norisēs.
uzeja patstāvīgajā ekspozīcijā atrodas 109 darbi. Dekoratīvi lietišķās mākslas krājumā ir vairāk nekā 7000 eksponātu. Senās Ēģiptes mākslu raksturo Pirmsdinastiju laika (4. g. t. p. Kr.) keramika, alabastra trauku paraugi, bronzas sīkplastika, skarabeji un ušebti.
Pirmās zemes, kur sāka veidoties augstās kultūras, bija Divupe ( Mezopotāmija) un Ēģipte. Šajās zemēs bija auglīga zeme, silts klimats, lielas pārplūstošas upes, kas šķērsoja visu zemi. Ēģiptē tā bija Nīla, Divupē - Tigra un Eifrata. Šo upju ielejās radās pirmās valstis. Tas bija bronzas laikmeta uzplaukums ar augsti attīstītu zemkopību, lopkopību, amatniecību un tirdzniecību, mākslu un rakstību. …
