Rīgas Doma ērģeļu prospekts ir senākais un noteikti viens no izcilākajiem Latvijā. Tas tapis 17.gs. sākumā un turpmākajos gadsimtos nemitīgi papildināts, par ko liecina stilistiski atšķirīgi dekoratīvie kokgriezumi, kuros paralēli renesanses ornamentiem var atrast arī baroka un rokoko ietekmes, kas apvienojušās vienotā ansamblī. Kursa darba galvenais uzdevums ir Doma prospekta stilistiskā analīze, kā arī iespējamo ietekmju un analogu meklējumi.
Prospekta analīze tiek veikta aplūkojot analizējamo objektu dabā, kā arī pēc fotoattēliem un literatūras. Diemžēl pieejamie literārie avoti ir fragmentāri, tie neliecina par gadu gaitā prospektā izdarītajām pārmaiņām, vien par darbu veicējiem. Nav informācijas arī par prospekta pirmā radītāja personību un darbiem citās pilsētās. Lielākā daļa ērģeļliteratūras apraksta ērģeļu instrumentus, nepelnīti ignorējot prospektus, kas laika gaitā gājuši bojā, netiekot iemūžināti fotoattēlos, tāpēc lemti aizmirstībai.
Līdz šim Doma ērģeļu prospekta analīzei īpaši pievērsusies mākslas zinātniece K.Vītola, viņas pētījumi lasāmi LMA diplomdarbā “Rīgas Doma dekoratīvo kokgriezumu kolekcija” – 1969. gadā, kā arī publikācijā “Rīgas Doma ērģeļu prospekts” grāmatā “Muzeji un kultūras pieminekļi” – 1973.gadā. Tieši pateicoties Vītolas (tolaik vēl Freimanes) diplomdarbā iekļautajam plašajam prospekta fotogrāfiju klāstam varēju veikt pilnu prospekta analīzi, jo pēdējā laikā prospektu daļēji aizsedz sastatnes, kas apgrūtina tā pieejamību.
1883. gadā avīzē “Rigasche Stadtblätter” publicētais raksts “Die Orgel der Domkirche in Riga” sniedz plašu informāciju par ērģeļu un prospekta pārveidojumiem, to cēloņiem, kā arī finansējuma avotiem, kas parasti tiek aizmirsti.
Gadsimta sākumā ērģeļu prospektu apraksta V.Neimanis Rīgas Doma monogrāfijā “Der Dom zu st.Marien in Riga” – 1912.gadā.
1933.gadā iznāk V.Peņģerota grāmata “Doma baznīcas vadonis”, kas iepriekšminētā V.Neimaņa darba pārstāstījums latviešu valodā.
Pēc P.Kampes darba “Lexikon liv- und kurländischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400-1850” var izsekot pie Doma prospekta strādājošo meistaru gaitām.…