Baltijas jūra izceļas citu sāļā ūdens baseinu vidū ar savu relatīvi zemo sāļumu, kas nosaka šeit sastopamo sugu skaitu. Skaitliski ir maz ūdens organismu sugu, kas piemērojušās dzīvei iesāļā ūdenī. Latvijas jūras teritorija aptver divas salīdzinoši atšķirīgas ekosistēmas - Baltijas jūras austrumu daļu un Rīgas līci (izņemot tā ziemeļu daļu). Baltijas jūrā ūdens sāļums ir lielāks (ap 7 PSV - praktiskā sāļuma vienības) nekā Rīgas līcī (ap 5 PSV), tāpēc arī lielāka sugu daudzveidība.
Mana izvēlētā ekosistēma –Rīgas jūras līča pārejas ūdeņi, kas tiek izdalīts kā atsevišķs pārejas ūdens objekts saskaņā ar Ūdens struktūrdirektīvu. Pārejas ūdeņi saskaņā ar ŪSD ir virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kuru būtiski ietekmē saldūdens plūsma. Ekosistēmu skar 3 lielu upju (Lielupes, Daugavas un Gaujas) grīvas. Diemžēl nav tiešu norāžu likumdošanā, kas ļautu precīzāk noteikt piegrīvas rajonu ārējās robežas. Pārejas ūdeņu ārējā robeža definēta kā izohalīna, kas ietver teritoriju, kuras sāļums par 10 un vairāk % ir zemāks nekā pieguļošajā jūras akvatorijā. Lai arī šī robeža tiek kartogrāfiski lokalizēta un norobežota, taču šādas striktas robežas novilkt nevar, jo tās veido pārejas zonas – ekotonus, kas it īpaši raksturīgi ir plašām upju grīvu ekosistēmām, kur sajaucas saldūdens un sāļūdens.
Šajā ekosistēmā iekšējie elementi ir vairāk saistīti savā starpā, nekā ar citiem definētās telpas esošiem elementiem, jo to nosaka ūdens plūsma no sateces baseiniem, tās kustības īpatnības un barības vielu ienese eksositēmā. Veģetācija ir saistīta samērā cieši. Dzīvās būtnes saistītas eksosistēmā tik ilgi, kamēr ir barības vielas. Ienese ekosistēmā ir lielāka, nekā iznese, kā arī aprite tās iekšienē ir lielāka.
Kā redzams no attēliem, tad izmaiņas pārsvarā ir vērojamas kur sākas pāreja uz dziļākiem ūdeņiem, tātad līdz ar to būs arī nelielas izmaiņas sugu daudzveidībā šajos ūdeņos.
Šajā ekosistēmā var izdalīt arī zemāka hierarhijas līmeņa ekosistēmas, piemēram: mikroekosistēma – trūdoša beigta zivs vai parcella – ūdens aļģu kopa (fucus vesiculosus).…
