Nobeigums
Līdz ar industriālās revolūcijas aizsākumiem Anglijā, attīstījās arī pārējās Eiropas teritorijas, tai skaitā Latvija. Krievijas impērijā esošā Latvija ieņēma augstu vietu industrializēto reģionu sarakstā. Nozīmīgu vietu industrializācijas ziņā ieņēma Rīga. Līdz ar šo rūpniecības posmu, attīstījās arī tirdzniecība. Tas veicināja ostu nozīmīgumu 19.gs pasaulē. Krievijas impērījā svarīgākās ostas bija Pēterburgas, Tallinas, Odesas, taču gadsimtam ritot, otrajā vietā ierindojās Rīgas osta.
19. gadsimtā Rīga piedzīvoja ļoti būtiskas izmaiņas visās dzīves jomās, sākot no rūpniecības un beidzot ar iedzīvotāju sastāvu. Svarīgs notikums bija arī Napaleona karagājiens, pēc kura sākās lielās pārmaiņas Rīgas ostas dzīvē. Liela loma Rīgas ostas attīstībai bija Rīgas Biržas komitejai. Rīgai šai laikā bija otra svarīgākā osta Krievijas impērijā tūdaļ ar Pēterburgas ostas.
Tuvojoties gadsimta vidum, Rīgas tirdzniecībā parādījās problēmās, tādēļ ka līmenis bija nokrities pa 8 – 9 pēdām. Tas radīja problēmas ar kravu iekraušanām un izkraušanām, kas veicināja vajadzību pēc ostas paplašīnāšanas un jaunu piestātņu izbūves. Tāpat liela problēma bija ledus Rīgas ostā, tā iemesla dēļ tika izbūvēta Ziemas osta, lai arī aukstajā gada periodā Rīgā varētu ienākt kuģi un izkraut vai iekraut kravas.
Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Krievijā 18.gs otrajā un 19.gs pirmajā pusē attīstījās industriālā ražošana. Tas notika uz feodālās ražošanas attiecību sabrukuma pamata. Pārmaiņas spēcīgi ietekmēja arī tirdzniecību. Pamazām Rīga kļuva par svarīgu eksportētājpilsētu. Rīgas ostas importa darījumi 19.gs otrajā pusē bija atkarīgi no Krievijas tautas saimniecības vajadzībām kopumā, bet izteiktāk no Baltijas reģiona vajadzībām. Eksporta ievērojamo pārsvaru pār importu var izskaidrot diezgan vienkārši – ar Krievijas protekcionisma politiku. Nacionālās ekonomikas aizsardzības vārdā par ievedamajām precēm bija jāmaksā ļoti augsta muita, kamēr izvedummuita neeksistēja vai bija simboliska.
19.gadsimts Eiropu bija ierāvis „dzelzceļa virpulī”. Visur tika būvētas jaunas līnijas, paplašinot transporta iespējas. Latvijas teritorijā pirmais bija Rīgas – Daugavpils dzelzceļš. Visas šīs pārmaiņas izteica vajadzību arī pēc atsevišķām līnijām uz ostas piestātnēm, lai vienkāršotu lielu preču apjomu transportēšanu uz kuģiem. Tika izveidotas vairākas līnijas, kas bija visapkārt ostas teritorijai. Pa šīm līnijām tika nogādāta Rīgā ienākošā krava uz kuģiem.
Sākot ar 19.gs. tika uzlaboti burinieki, proti, likvidēja izgreznojumus un kuģu detaļas pildīja praktiskās, nevis skaistuma funkcijas. Arī Latvijā tika būvēti burinieki, visvairāk burinieku bija kuģniecības savienībai „Austra”. Līdzās buriniekiem, Rīgas ostā nāca arī tvaikoņi. Vēlāk ostai bija arī savi tvaikoņi, kas tika izmantoti gan pasažieru pārvadājumiem, gan kā velkoņi.
…
