Rīgas tiltu kultūrvēsturiskais un ekonomiskais ieguldījums tās attīstībā

Cilvēku dabā vienmēr ir bijis kontaktā ar apkārtējiem, jo cilvēkam, cik liels vai mazs, vienmēr ir bijusi nepieciešama komunikācija. Tāpēc cilvēki būvēja savas dzīvesvietas pēc iespējas tuvāk pilsētām un ūdens tuvumā. Vēsturiski pilsētas attīstījās un radās nepieciešamība pēc tiltiem, lai spētu sazināties un tirgoties ar kaimiņiem viņpus krasta. Līdz ar to, tiltiem ir gan vēsturiska, gan saimnieciska nozīme. Līdz ar pirmajiem transporta līdzekļiem ikvienam radās nepieciešamība pēc tiltiem, tāpēc ir vairāki tiltu veidi – gan gājēju, transportu un dzelzceļu tilti.
Vēsturē ļoti bieži notika kari, arī Rīgā, jo tā atradās stratēģiski labā vieta. Līdz ar to, tilti pār Daugavu bija mērķis Rīgas iekarošanai. Tomēr, cik ātri tos izpostīja vai nodedzināja (koka tiltus), tik ātri tos arī atjaunoja, lai varētu turpināt karot un nodrošinātu satiksmi pār Daugavu.
Līdz 18.gs. sākumam pār Daugavu tiltu nebija. No viena krasta uz otru pārvietojās ar laivām un plostiem, bet ziemā – pa ledu. Pirmā tilta uzcelšanu sekmēja Ziemeļu karš.
Būtībā katrs tilts pār Daugavu ir unikāls, jo katra celšanas paņēmieni bija atšķirīgi no iepriekšējiem. Pār Daugavu ir bijuši gan koka tilti, gan dzelzceļu un transportu (kuri saglabājušies līdz mūsdienām).
Pirmo dzelzceļa tiltu pār Daugavu uzbūvēja no 1871. gada maija līdz 1872. gada oktobrim. Tas notika tik ātri, jo tilta būvēšanā bija ieinteresēti pilsētas rūpnieki un tirgotāji. Sākumā tilta laidumu bija plānots celt 3 daļās: abas malējās daļās atvēlēt dzelzceļam, bet vidējo satiksmei, taču šo projektu nerealizēja lielo izmaksu dēļ, tāpēc tiltu izmantoja satiksmei tad, kad tiltam pāri nekursēja vilciens.…