Rituāli, to veidi un funkcijas senajā Divupē

4. NODAĻA
Maģija un pareģošana
Lai uzrunātu dievus tika pielietota gan maģija, gan pareģošana. Arī šo procesu apraksts ir saglabājies līdz mūsu dienām pateicoties rakstiem uz māla plāksnītēm. Kurās minēti gan aizsardzības, ārstēšanas rituāli, gan kara un lāsta. Ārstēšanas maģija daļēji ietvēra sevī arī tautas medicīnas norādes. Īpaši attīstīta bija pareģošana. Bija speciāli pareģošanas priesteri, pie kuriem griezās ne tikai parastie iedzīvotāji, bet arī valdnieki. Šie priesteri tulkoja sapņus, zīlēja pēc zvēriem, putniem to lidojuma. Tomēr tipiskākais pareģošanas veids bija pēc upurēta dzīvnieka iekšējiem orgāniem, nierēm. Šis upurēšanas process bija gana sarežģīts. Tas sevī ietvēra vīraka kūpināšanu, alus vai vīna iedzeršanu, uz upurgaldiem sadalīja dzīvniekus. Priesteri, kas veica šo procesu labi pārzināja dievu vēlmes, kādi dzērieni un ēdieni tiem patīk, kādi nē. Veicot upurēšanu tika skaitītas lūgsnas par labu ziedotājam. Dažreiz tas izvērtās par krāšņu ceremoniju, procesiju pavadot ar liru, arfu un citu mūzikas instrumentu skanējumu. Jo cēlāks bija ziedojums, jo lielāka ceremonija tika veikta.

Secinājumi
1. Rituāls ir kaut kāds cilvēku darbības process, kas tiek izpildīts ar konkrētu mērķi un simbolisku nozīmi un balstās uz konkrētas kopienas tradīcijām. Līdz ar to rituāli ir attiecīgās sabiedrības kultūras sastāvdaļa.
2. Senajā Divupē bija stingrs dievu sadalījums, kur katram dievam , vai dievībām bija savi specifiskie rituāli
3. Senajā Divupē rituālus var iedalīt pēc to nozīmes valdnieku, tautas un priesteru rituāli.
4. Valdnieku rituāli ir politiskais instruments savas varas nostiprināšanai.
5. Galvenais ik gada rituāls ir Jaunagada rituāls, jeb valdnieka re-inaugurācija; kurā atkārtoti tiek leģitimēta valdnieka vara valstī
6. Tautas rituāli ļauj sabiedrības locekļiem rast ceļu pie dieviem, un tā bija katra Divupes indivīda neatņemama dzīves sastāvdaļa.
…