Rolanda statuja Rātslaukumā

Vēsture stāsta, ka 772. gadā franku karalis Kārlis Lielais (747 - 814), uzsākot vairāk nekā 30 gadu ilgu karu pret sakšiem, par savu pulku karavadoni ieceļ māsas dēlu Rolandu. Pakļautajās zemēs Rolands ceļ skolas, baznīcas, izdod stingrus un taisnīgus likumus, protams, iekarotāju interesēs. 778. gada 15. augustā šaurajā Ronsevālas ielejā Rolands krīt nevienlīdzīgā cīņā ar nodevīgajiem ienaidniekiem (pēc vienas versijas – ar pagāniem mauriem, pēc citas – ar kristītajiem baskiem). Pēc kaujas Rolands esot apglabāts Baijē pilsētiņā Francijā.
Kārlis Lielais iekarotajās zemēs ar likumu uzliek turēt svētu Rolanda piemiņu. Laika gaitā Rolanda piemiņa nezūd, gluži otrādi - 12. gs. tiek sacerēta "Dziesma par Rolandu", bet 14. gs. Ziemeļvācijas pilsētās tika uzcēltas viņa statujas, kas it kā simbolizē taisnību un brīvību.
Jautājums, kā iedzīvotājus apgādāt ar tīru dzeramo ūdeni, Rīgā vienmēr ir bijis aktuāls. Lai iegūtu labāku dzeramo ūdeni, pilsētas parvalde 1894. gadā pieņēma lēmumu ierīkot papildus 30 – 40 jaunas artēziskās akas. 1895. gada augustā pabeidza artēziskās akas ierīkošanu Rātslaukumā. Jaunā aka pašā Rātslaukuma centrā rosināja apkārtējo namu īpašniekus ziedot līdzekļus tās izdaiļošanai, un īsā laikā tika savākti 2800 rubļi.…