Romāna "Mērnieku laiki" iecere, tapšanas process, prototipi

Abi brāļi dzimuši un auguši Vecpiebalgas “Mādaros”.
Reinis izglītību iegūst pašmācības ceļā, viņš kļūst par ratiņu virpotāju. Ar viņa materiālo atbalstu Matīss beidz Vecpiebalgas draudzesskolas krievu valodas klasi. 1868.gadā Vecpiebalgas “Kalna Kaibēnos” atver jaunu pagastskolu, Matīss tiek iecelts par skolotāju, bet Reinis- par viņa palīgu. Abi brāļi noliek vajadzīgos eksāmenus un ilgus gadus pēc tam abi strādā par skolotājiem. Kopā viņi saraksta arī vairākas mācību grāmatas.
18.gs. 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā Vecpiebalga kļūst par ievērojamu kultūras centru. Tiek atvērtas vairākas skolas, bet 1869.gadā Vecpiebalgā nodibina pirmo biedrību laukos- “Dziedāšanas biedrību”. Kādu laiku šīs biedrības vadītājs ir Matīss Kaudzīte, ar viņa iniciatīvu Vecpiebalgā sāk izrādīt lugas.
Kādu laiku Vecpiebalgā darbojas arī literāra biedrība“Ķirps”. Vecpiebalgā tajā laikā dzīvo arī vairāki citi literāti un sabiedrikski darbinieki- A.Pumpurs, A.Kronvalds un J.Jurjāns u.c. Šī aktīvā sabiedriskā dzīve sekmē Kaudzīšu kā rakstnieku un sabiedrisku darbinieku izaugsmi.
Matīss Kaudzīte tulko krievu klasiķus Puškinu un Ļermontovu, vācu dzejnieku Heini. Raksts literāro kritiku, nesaudzīgi atsedzot literāro darbu trūkumus un nostājoties pret folkloras atdarināšanu. Viņa dzejoļos “Dziesmiņas” un “Dzejoļi” rodamas filozofiskas apceres, prasība palīdzēt tautai grūtā brīdī, neplātīties ar savu tautību un patriotismu.
Reinis Kaudzīte publicē rakstus par sabiedriskiem jautājumiem, raksta par trūkumiem sadzīvē, par to, ka vācu mācītāji aplaupa latviešu tautu. Vācu kungu īstā seja attēlota viņa napabeigtajā romānā “Malienas dabas stāsti”. Reinis Kaudzīte sacerējis arī ap 900 aforismu.…