Pazīstamākie pārstāvji.
Par romantisma priekšteci zināmā mērā uzskatāms izcilais spāņu gleznotājs Fransisko Hosē Goija, kura daiļrade attiecas uz 18.gs. beigām un 19.gs. pašu iesākumu. Romantisma iezīmes parādās 18.gs. nogalē ar ofortu sēriju „Kaprīzes”, kurās atspoguļoja cilvēku muļķību un neprātību. Ar satīras palīdzību mākslinieks atmaskoja cilvēku vājības un muļķības. Goijas drūmais dzīves skatījums un tumsa nespēj nomākt viņa darbos to kustības izjūtu, kas raksturīgs gan viņam, gan vēlākajiem franču romantiķiem. Goijas ievadītais romantiskais dzīves tēlojums kļuva par vadzvaigzni, īpaši franču romantiķiem.
Romantisms vispirms izveidojās Vācijā un viens no agrīnā romantisma gleznotājiem ir Kaspars Dāvids Frīdrihs. Frīdrihs bija vientulīgs un grūtsirdīgs cilvēks, kuru nomāca skumjas bērnības atmiņas. Savā mūžā viņš neiemantoja ne atzinību, ne bagātību. Viņš tika audzināts protestantisma garā un savu dzīvi pavadīja vācijā un atteicās no ceļojuma iespējām, jo uzskatīja, ka ceļojuma iespaidi varētu apdraudēt viņa daiļrades tīrību. Viņš bija ainavists, kurš gleznoja galvenokārt Dienvidvācijas un Baltijas piekrastes ainavas. Tajās izcelts dabas skaistums un dziļi personiskas izjūtas. Lai gan viņa darbi bija ļoti detalizēti un precīzi, lielākoties tie bija viņa iztēles augļi. Frīdriha darbos ir liels simbolisma daudzums. Dabas motīvs māksliniekam kalpoja kā dievišķā zīme, kur kalni simbolizēja Dievu, klintis- ticību, bet koki- ticīgos. Frīdriham biaj arī sava iemīļota gleznošanas maniere – ainava, kas kārtota gleznas dziļumā un izgaismota no augšas, krēslā grimstošs priekšplāns, kas simbolizēja laicīgi pasauli. Cilvēkus viņš gandrīz tikai attēloja tikai no mugurpuses. Daudzās Frīdriha gleznās ir redzama jūra, kas simbolizē nezināmo un bezgalīgo. Mākslinieka rokrakstu ļoti raksturo smalkas līnijas un precīzas sīkdetaļas. Atšķirībā no citiem ainavistiem viņu nesaistīja dienas saules gaisma, tāpēc Frīdriha darbos pārsvarā attēlota mēnesnīca vai mijkrēslis.
…
