Romantisms un baroks

18.gs. beigās un 19.gs. sākumā parādījās jauns, interesants kultūras fenomens – romantisms, kas pēc dažu speciālistu uzskatiem izpaudās visās kultūras jomās: literatūrā, filozofijā, humanitārajās zinātnēs, mūzikā, tēlotājmākslā un citur. Romantisms parādījās kā sabiedrības protests pret vēso klasicisma estētiku, arī kā nepieciešamība pēc jauna veida vēsturisko notikumu atspoguļojuma, savu izjūtu izklāsta gan glezniecībā, gan literatūrā un citās kultūras jomās; romantisms kā protests pret apgaismības filozofiju.
Romantiskais varonis ir ideālists, kas parasti neprot sasaistīt savus sapņus ar realitāti; romantismā ir spēcīgi izteiktas ilgas pēc personības radošās brīvības, brīvības visās jomās, ideālu piepildījuma, arī dziļa interese par nacionālo kultūru, folkloru, kā arī alkas pēc neiespējamā, tālām, bieži vien neeksistējošām zemēm, kur valda gara brīvība, vienotība. …