Referātu izstrādājām latviešu literatūrā, tā tēma ir „Zilā krāsa romantismā”. Mēs izvēlējāmies šo tēmu, jo tā sniedza mums iespēju gūt plašāku informāciju par romantismu – romantismu mūzikā, mākslā un arī literatūrā.
Referātā iekļautā informācija ir aktuāla, jo ar šo informāciju skolēni sastopas mācību literatūrā un tā sniedz detalizētāku aprakstu par romantismu un tā iezīmēm dažādās nozarēs. Šis referāts sniedz informāciju par galvenajām iezīmēm, kādas piemīt romantismam, par tā laika izciliem komponistiem, rakstniekiem un māksliniekiem, kā arī to darbiem.
Mūsu referāta mērķis ir gūt plašākas zināšanas par romantisma posmiem mākslā, mūzikā, kā arī literatūrā. Lai izstrādātu referātu mēs uzstādījām uzdevumu sameklēt dažādus materiālus par romantismu, informāciju par romantisma laika posma slaveniem māksliniekiem, dzejniekiem, komponistiem. Mūsu uzdevumos ietilpa arī apkopot darbu pārskatāma secībā, kurā iekļauti dažādi virsraksti un apakšvirsraksti, izveidot pielikumu, kas vizuāli piesaistītu un ieinteresētu referāta lasītājus.
Mūsu darbā ir piecas daļas. Referāta galvenajā daļā ir nodaļas, kurās ir aprakstītas romantisma iezīmes mākslā, mūzikā, literatūrā, kā arī nodaļa par zilo krāsu romantismā. Grūtības, referātu izstrādājot, bija rast plašāku informāciju par romantisma laika posma komponistiem.
1. Romantisma raksturojums
Romantisma virziens Eiropas kultūrā sākotnēji attīstījās un pastāvēja paralēli klasicismam, bet gadsimtu mijā pārņēma arī to un pastāvēja līdz 19. gadsimta vidum, pēc tam atdodot vietu reālismam. Sākumā romantisms izpaudās kā reakcija pret iepriekšējā laikmeta vienpusīgo domāšanas veidu, kurā cilvēka prāts tika izcelts kā visa pamats. Romantisma mākslā racionālā domāšana tika pakļauta emocijām, mākslas darba saturs kļuva svarīgāks par formu, bet krāsa - par līniju.
Atšķirībā no iepriekšējā laikmeta darbiem, romantiķi savās kompozīcijās vēlējās attēlot, parādīt kustību, dinamismu, ko akcentēja ar spilgtu krāsu kontrastiem un gaismēnu spēlēm. Raksturīgi, ka romantisma mākslā visi izmantotie mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi tika pakļauti tam, lai no radītā mākslas darba sprakšķētu emocijas, vislabāk - satraucošas, lai tās neatstātu vienaldzīgu skatītāju. Lai mākslas darbs nebūtu vienkārši statisks īstenības atainojums, bet tas būtu ar savu iekšēju saturu.
Tieši 19. gadsimta sākumā, romantisma virziena laikā, kā glezniecības tehniku plašāk tika sākts izmantot akvareli, kas līdz tam ticis lietots, vienīgi lai iekrāsotu zīmējumus un grafikas darbus. Pirmais akvareli kā glezniecības tehniku sāk lietot angļu mākslinieks Džozefs Melords Viljams Tērners (1775-1851).
…
