Viens no pirmsskolas perioda psihiskās attīstības nosacījumiem ir rotaļu spēlēšana, kad bērni sāk sevi identificēt ar noteiktām lomām, sāk ievērot rotaļu noteikumus, seko tiem līdzi. Līdz ar to tiek attīstīta paškontrole, kā arī normu izpratne, apgūstot sociālās uzvedības normas. Šī perioda attīstība ir pašā pamatā pārējo attīstības periodu rezultātiem. No tā izriet, ka bērna attīstība līdz 4. – 6. gadiem ir personības attīstības nozīmīgākie gadi. Bērnība ir ļoti svarīgs posms cilvēka mūžā. Tā ir nevis sagatavošanās nākamajai dzīvei, bet īsta, krāšņa savdabīga dzīve. No tā, kā pagājusi bērnība, kas ietekmējis šajos gados, atkarīgs tas, par kādu cilvēku kļūs mazulis. Pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieki atzīst, ka izzināšanas un attīstības vislielākās iespējas cilvēkam piemīt vecumā līdz 7 gadiem. Tāpēc ļoti aktuāls ir jautājums, kā pareizi organizēt šo ļoti svarīgo dzīves posmu un sagatavot bērnu ne tikai skolai, bet arī visai turpmākajai dzīvei. Tam ir vairāki svarīgi priekšnosacījumi (bērna fiziskā sagatavotība, pilnvērtīga garīgā attīstība un psiholoģiskā sagatavotība, kā arī praktiskā sagatavotība).
Pēc dažādu psiholoģu, pedagogu domām, D.Eļkonina, L.Vigotska, R.Žukovskas, M. Montosori u.c. domām, galvenie priekšnosacījumi pārejai uz mācību darbību veidojas rotaļas ietvaros. Tieši rotaļā bērns sāk noteikt un regulēt savas darbības (Eļkonins,1978). Rotaļādamies bērns mācās iepazīt pasauli, apkārtni, attīsta iztēli, jaunradi, iegūst plašu pārdzīvojumu spektru, kurā veidojas mākslinieciskā gaume un estētiskās jūtas (Pirmsskolas izglītības programma, 1993). Bērns mācās izteikt savas domas, jūtas, centienus, mācās pakļaut savu darbību domas rotaļas noteikumiem, būt patstāvīgam. Rotaļa ļauj realizēt sevi, apjaust intelektuālās un fiziskās spējas. Atspoguļojot dažādus dzīves notikumus, epizodes no pasakām un stāstiem, bērns prāto par to, ko redz, ko viņam lasīja, stāstīja, un mēģina izprast daudzu parādību nozīmi, tas viņam kļūst daudz saprotamāks. Viņš „izprāto” patstāvīgi. Rotaļa, rotaļspēles ir pamats bērna audzināšanas un attīstības nodrošināšanā. Tāpēc var konstatēt, ka rotaļspēlei pieder liela nozīme bērna domāšanas attīstībā.
Rotaļspēle mūsdienās ir maz izmantojamais līdzeklis 4.-6.g. gadu veca bērna domāšanas attīstībā, bet ir ļoti efektīvs pedagoģiskās tehnoloģijas paaugstināšanas resurss, kas ir atkarīgs no pedagoga meistarības, no bērna psiholoģijas pārzināšanas, ievērojot viņa vecumposma un individuālās īpatnības, no tā, kā pedagogs pārzina rotaļas vadīšanas metodiku.…
