Ir novērotas, ka lielākā daļa jauno zīdītāju spēlējas ar lietām, kādas tie var atrast, padarot tādas lietas kā akmeņi un ēdiens par rotaļlietām. Rotaļlietas un spēles ir atrastas daudzās seno civilizāciju vietās. Senākās rotaļlietas ir izraktas no Indu ielejas civilizācijas (3000-1500 p.m.ē.), un ietver mazas kartītes, svilpes, kas veidotas kā putni, un rotaļu pērtiķus, kam vajadzētu karāties virknē uz leju.
Agrāk rotaļlietas veidoja no materiāliem, kas sastopami dabā, piemēram, akmeņi, koks, un māls. Pirms tūkstošiem gadu, Ēģiptes bērni spēlējās ar lellēm, kam bija parūkas un kustināmas ekstremitātes, un kas tika izgatavotas no akmens, keramikas un koka. Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bērni spēlējās ar lellēm, kas bija izgatavotas no vaska, nūjām, bultām un yo-yo. Ja Grieķijas bērni, īpaši meitenes, paaugās, bija ierasts to rotaļlietas upurēt bērnības ar dieviem. Kāzu priekšvakarā, sievietes aptuveni četrpadsmit gadu vecumā piedāvāja savas lelles templī, kā rituālu no jaunības līdz pieauguša cilvēka vecumam.
Vēsturiski rotaļlietas attīstījās reizē ar katras ģimenes, cilts un reģiona tradīcijām, visbiežāk izmantojot pieejamos materiālus, tradicionālos darbarīkus, zināmos darba paņēmienus un protams, vienmēr nedaudz pieliekot savu pienesumu. Rotaļlietas bija un joprojām ir dzīvesveidu apliecinoši atribūti. Nav tādu cilvēku un nav tādu vecumu , kad cilvēki neizmantotu rotaļlietas. Mainās intereses, mainās izgatavošanas tehnoloģijas, mainās birokrātiskie priekšraksti un dizaina koncepcijas, bet rotaļlietas paliek. Par to var pārliecināties simtos un tūkstošos pasaules rotaļlietu kolekcijās un muzejos.
Lielisks piemērs šai rotaļlietu izmaiņai ir lelles, jo no sākuma primitīvākās lelles bija vienkārši kokgriezumi un zāles saišķi. Ēģiptes lelles dažreiz tika savienotas tā, lai ar to ekstremitātēm varētu pārvietoties reāli.…
