Rūdolfa Blaumaņa lugas "Pazudušais dēls" analīze

R. Blaumanis ir izmantojis tautas valodu, neizmantojot sarežģītus svešvārdus. Lugā bieži izmantoti vecvārdi, kas ļauj viegli iejusties tā laika vidē. Piemēram, errastības, pātari, pate, sievieši, kapija, smēķēt, stancija. Tekstā var atrast arī vairākus frazeoloģismus – zeme deg zem kājām, noslaucīt savu druvju priekšu u.c. ir arī izmaiņas vārdu galotņu locījumos. Piemēram, gaiļam nevis gailim, pate nevis pati, tevis nevis tevi, teicies nevis teici utt.
„Pazudušajam dēlam” ir liela nozīme arī mūsdienās, jo problēmas ir palikušas tieši tādas pašas – azartspēļu atkarība, nepareiza bērnu audzināšana, naudas izšķērdēšana, nepatiesi draugi. Cik daudz cilvēks ir spējīgs izdarīt naudas dēļ? Šis jautājums ir ļoti aktuāls arī mūsdienās. Varbūt tagad šī problēma ir vairāk aktuāla pilsētās, bet būtībā tā ir palikusi tāda pati. Arī šodien pasaulē ir daudz tādu „krustiņu”, kas nepareizas audzināšanas un nolaidības rezultātā izaug par neliešiem, kas nespēj tikt galā paši ar sevi, bet ir spējīgi apzagt savu tēvu. Un vēl trakāk – mūsdienās naudas dēļ ir gatavi arī nogalināt, bet Krustiņš nebija tik ļauns.

…