1. RUMA VĒSTURE
Par vārda r ums izcelšanos vēl joprojām nav vienots viedoklis. Pašlaik zinātniskākā
versija ir tā, ka šī dzēriena nosaukums ir cēlies no latīniskā cukurniedru nosaukuma
sacchar um officinairum [3.]. Daži uzskata, ka vārds rums ir cēlies no vārdiem rumbustion vai
rumbullion. Tātad abos variantos rums ir saīsinājums no šiem vārdiem. Rumbullion nozīmē
jezgu, uzbudinājumu jeb uztraukumu. Šo vārdu lietoja Anglijas kolonijās – Barbadosā un
Jamaikā, kur arī izgatavoja rumu, un ar šo vārdu apzīmēja cukurniedru sulas rūgšanas
procesu. [5.]
Ruma priekštecis bija pazīstams jau tālajā senatnē pirms Kristus dzimšanas. Tiek
uzskatīts, ka cukurniedru sulas raudzēšanas process bija pazīstams jau Senajā Indijā un Ķīnā,
bet tikai pēc tam citās pasaules valstīs. Par piemēru šim dīvainajam dzērienam tiek uzskatīts
brams (krievu – брам), kuru tūkstošiem gadu atpakaļ pirmie gatavoja malajieši. Tāpat arī
Marko Polo raksta par „ ļoti labu 14. gadsimta cukura vīnu”, ar kuru viņš tika pacienāts
tagadējā Irānas teritorijā. [8.]
Eiropā cukurniedres iepazina 14. gadsimtā, kad arābi tās ieveda tieši Spānijā. Taču
Kristofers Kolumbs 1498. gadā, dodoties vienā no savām ekspedīcijām, cukurniedru potzarus
nogādāja uz Ameriku, kur šis augs ļoti labi adoptējies, pateicoties klimatiskajiem apstākļiem.
Tālāk vēsturnieku domas dalās par ruma ražošanas laiku un vietu. Vieni uzskata, ka pirmo
īsto rumu pagatavoja 17. gadsimtā Karību salu cukurniedru plantācijās, un kura kvalitāte bija
ļoti zema, savukārt citi uzskata, ka pirmais īstais rums tika iegūts Barbadosā, tā arī nenorādot
aptuvenos gada skaitļus. Pirmos ierakstus par ruma ražošanu var attiecināt uz 1647. gadu, kad
Amerikā tika pagatavots rums ar nosaukumu Kill Devil (no angļu val. – sātans, kurš
nogalina ). Acīmredzot šī dzēriena pirmie paraugi bija ļoti nežēlīgi garšas ziņā. [5., 6.]
Līdz 19. gadsimtam iepriekš minētais rums tika transportēts uz Eiropu (Angliju,
Spāniju, Holandi) apmaiņā pret Āfrikas vergiem. Līdz 19. gadsimta 2. pusei visu rumu
pagatavoja tradicionāli, pārtvaicējot vara katlos. Rums bija smags un tumšā krāsā, kurš kļuva
par vergu dzērienu. Dons Fakundo Bakardi Masso bija pirmais eiropietis, kurš 1843. gadā
pārcēlās no dzimtās Spānijas uz Santjago de Kuba, lai uzlabotu ruma kvalitāti, pilnveidojot
ražošanas tehnoloģiju, un līdz ar to paplašināt ruma tirgu. [5., 6.]
Tieši Dons Fakundo Bakardi Masso radījis visiem šodien pazīstamo, galveno un plaši
izplatīto rumu, kurš ir viegls, tīrs, patīkams un ar izsmalcinātu aromātu, atšķirībā no iepriekšējā ruma, kurš bija ar ne visai patīkamu aromātu, dedzinošs un diezgan sīvs. Lai
iegūtu paaugstinātu ruma kvalitāti, spānietim 1862. gadā nācās atvērt fabriku Compania Ron
Bacar di, SA, kurā tika pilnveidota ruma ražošanas tehnoloģija, izmantojot vīna gatavošanas
tehnoloģiju – kupažēšanu un izturēšanu mucās. Lai garšu un aromātu padarītu maigāku, rumu
filtrēja un attīrīja, izmantojot ogles filtru, kultivēja dažādos rauga veidus, izturēja iegūto
dzērienu no Amerikas ozolkoka gatavotajās mucās, kā rezultātā Fakundo Bakardi panāca
destilētu alkoholisko dzērienu, kuru toreiz vēl neviens nebija garšojis. Pirmo starptautisko
atzinību un balvu rums ar nosaukumu „Bacardi” ieguva Filadelfijas izstādē 1876. gadā, un pēc
tam jau ir grūti saskaitīt visus pārējos apbalvojumus. [5., 6.]
Mūsdienās „Bacardi” rums ir pieejams visos pasaules kontinentos, un to ražo gan
Kubā, gan Bahamu salās, Puertoriko, Trinidadas salā, Brazīlijā, Meksikā, Panamā un Spānijā.
Gaišais „Bacardi Superior” rums mūsdienās ir stiprais alkoholiskais dzēriens № 1 pasaulē.
[5.]
Rumu dēvē gan par karaļu, gan par pirātu dzērienu. Karalisko statusu rums ieguva,
pateicoties Spānijas karalienei Marijai Kristīnei 1888. gadā, kad viņa pavēlēja piegādāt uz
galmu kubiešu rumu, jo Kuba tobrīd bija Spānijas kolonija. Tā „Bacardi” kļuva par karalisko
piegādātāju. Vairāk nekā gadsimtu uz „Bacardi” etiķetes bija attēlots Spānijas karaliskais
ģerbonis. Kad ar rumu izārstēja nākamo Spānijas karali Alfonsa XIII, ilgu laiku ruma
ražošanas kompānija izmantoja devīzi: „Bacardi – rumu karalis, karaļu rums”. Par pirātu
dzērienu rums kļuva 17. gadsimtā, pateicoties Anglijas flotei. Rumu jūrniekiem izsniedza
tāpēc, ka nespēja uzglabāt ūdeni svaigu ilgstošo pārbraucienu dēļ. Rumu izmantoja
ārstnieciskos nolūkos. [8.]…
