4. Saziņa un tās teorētiskie jautājumi
4.1 Verbālā komunikācija
Ikviens no mums sabiedrībā prot runāt, paust savu viedokli. Jautājums ir - cik pareizi to dara? Mūsdienās ir daudzas profesijas, piemēram, politiķi, aktieri, skolotāji, radio diktori, projektu vadītāji u.c., kur runāšana ir neatņemama sastāvdaļa. Verbālā komunikācija – tā ir sazināšanās ar vārdiem. Runu raksturo: valoda - prāta izteiksme, balss - vitalitātes izteiksme, ķermenis - dvēseles izpausme. Tā sevī ietver prasmi runāt, rakstīt, klausīties un lasīt. Verbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka apziņai. Vārdi ir cieši saistīti ar runu. Diemžēl mūsdienās mēs varam ieraudzīt, ka vairums runātāju uzstājas nepareizi, kas mūsos var rast riebumu pret konkrētiem cilvēkiem, kas to neapšaubāmi dara nepareizi. Bieži vien šo runātāju kļūdas ir nepareiza dikcija vai arī monotona runa, kura klausītājos nerada interesi. Verbālajā komunikācijā ļoti svarīgi ir artikulācijas aparāta vingrinājumi. Kad vingrinājumi tiek pakāpeniski apgūti, tad dod iespēju veiksmīgi un pareizi izrunāt daudzus vārdus. Turpinājumā es pastāstīšu sīkāk par katru vingrinājumu.
Skaidras dikcijas pamats, protams, ir elastīgi artikulācijas aparāta muskuļi, taču ar to var nepietikt, mums ir jāzina arī artikulācijas aparāta stāvoklis. Neskaidra dikcija par cilvēka personību neko labu nesaka. Svarīgi ir atzīmēt, ka tad var rasties vairāku iemeslu dēļ, piemēram, gļēvas lūpas, nepietiekami elastīga mēle, nepareizs mēles stāvoklis skaņas izrunāšanas laikā, nepietiekams žokļa kritinājums, izrunājot patskaņus a un o un ar šīm skaņām saistītos divskaņus.…
