Rūpniecības attīstības analīze Latvijā (1995.-2002.g.)

Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes
Rūpniecība ir viena no nozīmīgām nozarēm Latvijas tautsaimniecībā. Tā, apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2002.gadā bija 14,8% (ieguves rūpniecības – 0,2%). Lai arī salīdzinājumā ar deviņdesmito gadu sākumu sakarā ar tautsaimniecības pārstrukturizāciju un pakalpojumu sektora straujo attīstību (pašlaik 70,6% no IKP) apstrādes rūpniecības īpatsvars ir sarucis (1995.gadā tas bija 22,9%), pēc Krievijas ekonomiskās krīzes 1998.gadā tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir nostabilizējies 15% robežās.
Rūpniecībā 2002.gadā bija nodarbināti 16,9% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem, ir ievērojami un pieaugoši investīciju apjomi (2002.gadā rūpniecībā tika novirzītas 16% no visām tautsaimniecības investīcijām). Rūpniecībā ir augsti ražošanas pieauguma tempi - ikgadējie vidējie pieauguma tempi laika posmā no 1999. līdz 2002.gadam sasniedza 8%, kas krietni pārsniedza tautsaimniecības pieauguma tempus, kas šajā periodā vidēji bija 6,9 %. Šajos gados Latvijas rūpniecībai bija arī vieni no straujākiem pieauguma tempiem kandidātvalstu starpā. Tomēr vienlaicīgi saglabājas zems produktivitātes līmenis, kas ir viens no zemākajiem ES kandidātvalstu vidū.
Kopējā rūpniecības pievienotās vērtības struktūrā pašlaik dominē pārtikas rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde un mašīnbūve un vieglā rūpniecība. Arī eksporta struktūrā noteicošā loma ir tradicionālajām nozarēm. Kaut arī to īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā pagaidām ir salīdzinoši mazs, strauja izaugsme ir vērojama vairākās augsto tehnoloģiju nozarēs: ķīmiskās rūpniecības apakšnozarēs un informāciju un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas sektorā.
…