Secinājumi
Apstrādes rūpniecības nozaru struktūra gadu laikā ir būtiski izmainījusies. Tās struktūrā krietni samazinājusies vieglās rūpniecības un mašīnbūves daļa, bet palielinājies kokapstrādes un metālu un to izstrādājumu īpatsvars.
Apstrādes rūpniecībā dominē nozares, kas saistītas ar dabas resursu un lēta darbaspēka izmantošanas priekšrocībām.
Kokapstrāde ir viena no lielākām Latvijas rūpniecības nozarēm. Tā ir nozare ar straujāko izaugsmi neatkarības gados. Tomēr pēdējos divos gados tās izaugsme ir pierimusi, vājā ārējā pieprasījuma dēļ.
Pārtikas rūpniecība ir uz iekšējo tirgu vērsta nozare. Tās īpatsvars apstrādes rūpniecībā nav būtiski mainījies. Galvenie eksporta partneri ir Lietuvā un Igaunijā, kā arī NVS valstīs. Nozares izaugsme pēdējos piecos gados ir nedaudz lēnākos tempos nekā vidējā rūpniecībā.
Vieglās rūpniecības produkcijas īpatsvars nav liels. Pēc vairāku gadu ražošanas apjomu sašaurināšanās, 2005. un 2006. gadā nozarē ir vērojama izaugsme. Latvijas tekstilrūpniecībai galvenie noieta tirgi ir ES valstīs, bet pēdējo divu gadu izaugsme balstījās galvenokārt uz pieprasījuma pieaugumam vietējā tirgū un eksporta pieaugumam uz NVS valstīm, kā arī uz Lietuvu un Igauniju.
Ķīmiskās rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi salīdzinājumā ir samazinājušies. Pēc 2004. gada nozarē ir vērojama stabila izaugsme. Latvijas ķīmiskās rūpniecības produkcijai ir tradicionāli noieta tirgi – galvenokārt NVS valstīs un Lietuvā un Igaunijā. Nozarei ir vāja konkurētspēja attīstīto valstu tirgos. No produkcijas eksporta uz ES valstīm apmēram divas trešdaļas ir uz Lietuvu un Igauniju.
Pārējo nemetālisko minerālu ražošanas apjomi pēc 2000.gada ir vērā ņemamI. Iekšējā pieprasījuma kāpums ir galvenais nozares izaugsmes stimuls. Iekšējam pieprasījumam pieaugot, strauji palielinājās cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai, bet eksportētai tās būtībā nepalielinājās.
Metālu un to izstrādājumu produkcijas izlaides apjomi kopumā ir palielinājušies. Latvijas metālu un metālapstrādes produkcijai ir augsta konkurētspēja visā pasaulē, bet lielākā to daļa ir saistīta ar ES valstīm, un vecajās ES dalībvalstīs nonāk gandrīz puse no eksportētās produkcijas.
Mašīnu un iekārtu ražošanas apjomi ir samazinājušies. Sākot ar 2000.gadu atsākās nozares izaugsme, kas īpaši strauja bija 2001.-2004. gadā. Pēc iestāšanās ES tās izaugsme vairs nav tik strauja, un 2006. gadā izlaide ir iepriekšējā gada līmenī. Nozares galvenie noieta tirgi ir ES valstis, turklāt gandrīz puse no eksporta uz ES ir uz Lietuvu un Igauniju. Relatīvi liela nozares eksporta daļa ir saistīta ar NVS valstu tirgiem.
Elektrisko un optisko iekārtu ražošana pēdējos gados ir strauji attīstījusies. Nozares produkcija nav spējusi gūt atzinību attīstīto valstu tirgū, bet tai ir stabili tirdzniecības partneri NVS valstīs un Igaunijā.
Transportlīdzekļu ražošana ir vienīgā apstrādes rūpniecības nozare, kurai pēc 2000.gada neizdodas palielināt ražošanas apjomus. Lielākā daļa nozares produkcijas tiek eksportēta. Eksporta tirgi ir diezgan vienmērīgi sadalīti dažādos noieta virzienos – kā uz ES valstīm, tai skaitā uz Lietuvu un Igauniju, tā arī uz NVS un citām pasaules valstīm.
Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes ir orientētas uz to, lai rūpniecības prioritārie virzieni būtu informācijas tehnoloģiju attīstība, inovāciju ieviešana, kvalitāte, zinātniski - pētniecisko darbu plaša pielietošana un nepārtrauktas, savstarpēji sabalansētas izglītības sistēmas ieviešana. Jāveic rūpniecības nozaru pārstrukturizācija pamatojoties uz mūsdienu tehnoloģisko bāzi. nodrošinot rūpniecības nozarei labvēlīgas vides izveidošanu visos Latvijas reģionos un izveidojot tādu rūpniecības nozaru struktūru, kura ļautu būtiski palielināt eksporta produkcijas apjomu un palīdzētu atbilstoši Latvijas Nacionālajām interesēm sabalansēt Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci.
…
