Sabiedrība ar ierobežotu atbildību kā visizplatītākā komercdarbības forma

Dibinot SIA, dibinātājiem (fiziskas personas, juridiskas personas vai viena tāda persona) jāpiešķir tai pašu īpašums. Tas var būt gan nauda, gan lietas. Tas ir tā sauktais dzimstošās firmas statūtu fonds. Tās dibināšanas bilancē tiek norādīts, ko firma saņēma no dibinātāja – naudu, mašīnu, mēbeles, preces pārdošanai u.c. Tie ir pirmie sabiedrības aktīvi. To kopēja summa (bilances aktīvu summa) norāda, kādi līdzekļi ir firmas (sabiedrības) īpašumā dibināšanas brīdī. Tieši ar šiem līdzekļiem SIA ir atbildīga trešo personu priekšā. Šī summa ir SIA atbildības augstākā robeža, par kuru ir runa teikumā „ierobežota atbildība”. Vairāk par to, kas firmai ir, atdot tā nevar. Komerclikuma 137.pantā teikts: „ (1) Sabiedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. (2) Sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām. (3) Dalībnieks neatbild par sabiedrības saistībām.”
Tātad pirmajā daļā ir skaidri teikts, ka visu savu īpašumu, t.i., visus bilances aktīvus, sabiedrība atdos kreditoriem, ja tie pieprasīs izpildīt saistības, kuras sabiedrība uzņēmās. Un, ja nu īpašuma nepietiks, lai segtu saistības, nevienam no SIA dibinātājiem nav jāatbild ar savu mantu lai viņu segt. Shēma ir sekojoša: maksātnespējīgas SIA tiks pasludināta par bankrotējušo, tas nozīmēs sabiedrības likvidāciju, to izsvītros no reģistra. Ar sabiedrības likvidāciju pazudis arī parādnieks, kurš izņēmās saistības un neizpilda tās. …