NOBEIGUMS
Kultūras mantojuma saglabāšanā pašvaldībās tiek iesaistīti dažādi aģenti, kas pamatā balstīti uz kultūras sektora darbību, tomēr atsevišķos gadījumos piesaistīti arī no citām nozarēm, kas tieši nav saistīti, piemēram, finansējums, izglītības iestādes, vietējie zemnieki. Kā tika secināts, tad līdzdalība kultūras mantojuma saglabāšanā pašvaldībās ir atkarīga arī no katra iesaistītā aģenta izpratnes par šo konceptu, pieejamajiem resursiem, iniciatīvas, motivācijas un prioritātēm, ko reizēm var izkonkurēt sociāli ekonomiski aspekti.
Latvijā aģentu tīkla veidošanos nosaka normatīvo aktu bāze, kas visvairāk tiek attiecināta uz kultūras pieminekļu saglabāšanu un aizsardzību, tajā pašā laikā uz NKM šobrīd attiecas normatīvi, kas balstīti uz starptautisku aktu bāzes. Sabiedrības līdzdalību kultūras mantojuma saglabāšanā ietekmē citu, iespējams, spēcīgāku aģentu tīklu klātesamība, kas ir institucionalizējusies un citus aģentus iesaista, balstoties uz politiku regulējošiem instrumentiem. Kā zīmīgs nosacījums ir arī kultūras mantojuma prioritāte, kas bieži vien tiek izkonkurēta ar tādām nozarēm kā sociāli ekonomiskā sfēra ikdienas eksistences nodrošināšanai.
Pašvaldības veidotā aģentu tīkla pamatā ir deleģētie aģenti, kuru uzdevums ir, tieši saistīts ar kultūras mantojuma saglabāšanu vai sabiedrības iesaisti dažādu pasākumu organizēšanā, kas atsevišķos gadījumos vietējā mērogā netiek definēti kā kultūras mantojuma saglabāšana.
Aģenti, kas patstāvīgi un pēc pašu iniciatīvas veido tīklus sabiedrības līdzdalībai kultūras mantojuma saglabāšanā pašvaldībā, šo procesu uztver gan kā hobiju, gan kā dzīvesveidu. Aģentu aktivitāte sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai ir atkarīga no centrālā aģenta motivācijas un ieinteresētības veidot un attīstīt pastāvošo tīklu.
Kultūras mantojums var tikt aplūkots kā viens no iespējamajiem virzieniem socioloģijā, kas spētu izskaidrot dažādus sabiedrībā notiekošus procesus, tāpēc būtu vērtīgi šo tematu izvirzīt plašākām diskusijām.
…