Sigulda ir ļoti iecienīta pilsēta tūrisma un aktīvās atpūtas cienītāju vidū. Šajā pilsētā ir arī ļoti skaista daba, gan parciņi pašā pilsētas centrā, gan skaistā Gaujas senleja ar alām un klintīm upes krastos. Bez tam, Sigulda arī ļoti strauji attīstās, tieši tādēļ izvēlējos rakstīt referātu par šo pilsētu.
Arī pati kādreiz dzīvoju Siguldā un pilsēta man saistās ar zaļo krāsu, jo tur ir daudz koku, viss skaisti apzaļumots, pilsētā vienmēr arī svaigs gaiss, kopumā ņemot – pilsēta, kurā patīkami pavadīt laiku. Pašlaik Siguldā notiek daudz pārmaiņu – tiek celti jauni ciemati, rindu un daudzdzīvokļu mājas, arvien vairāk rīdzinieku par savām mājām izvēlas Siguldu, jo tā ir gan tuvu Rīgai, tomēr tajā pašā laikā pilnīgi cita pasaule. Sakarā ar iedzīvotāju skaita gaidāmo pieaugumu, droši vien vajadzēs palielināt arī rūpniecību, vajadzēs vairāk tirdzniecības vietu, bērnudārzu un skolu, kuru pietrūkst jau tagad.
Šajā referātā mēģināšu noskaidrot, kāds no ekoloģijas viedokļa Siguldā ir stāvoklis šobrīd un kāds tas varētu būt nākotnē, ja pilsēta turpinās attīstīties tādos pašos tempos kā šobrīd.
Gaujas Nacionālais parks (GNP), aizņem plašu teritoriju Vidzemes vidienē, kurā iekļauta arī Sigulda. GNP, manuprāt, palīdz Siguldai pārāk daudz nemodernizēties un palikt dabīgai. GNP sastopamas gandrīz visas Latvijā sastopamās ekosistēmas. Siguldas apkārtnē sastopamas arī tādas ekosistēmas kā nekultivētas pļavas, ganības, ūdeņu biotopi, smilšakmens un dolomīta atsegumi, alas. Siguldas apkārtnē sastopamas trīs veidu GNP funkcionālās zonas – ainavu aizsardzības zona, kura izveidota, lai saglabātu raksturīgo ainavu, nacionālo kultūrvidi un atpūtas resursus, dabas lieguma zona, kura veidota, lai saglabātu Gaujas senieleju un Gaujas pieteku ielejas ar raksturīgo ainavu biotopu, lai saglabātu valsts un vietējās nozīmes ģeoloģiskos un citus dabas pieminekļus. Šajā zonā nedrīkst veidot kailcirtes, susināt purvus, uzart pļavas, mainīt reljefu, dedzināt sauso zāli un niedres. Celtniecība atļauta tikai dabiskā ainavā ar parka administrācijas atļauju. Kultūrvēsturiskā zona – zona, kas nodrošina kompleksu aizsardzību kultūras pieminekļiem un īpaši aizsargājamām kultūrvēsturiskām teritorijām. …
