Sabiedriskā doma un literatūrā biežāk pieminētie to iespaidojošie procesi

Sabiedriskajai domai ir galvenā loma mūsdienu demokrātijā, tā ir demokrātiskas un brīvas valsts iekārtas pazīme, jo veidojas, apvienojoties visu atsevišķo indivīdu viedokļiem – arī nedemokrātiskās valsts iekārtās indivīdiem var būt savs viedoklis, tomēr tas nevar tikt brīvi izteikts. Sabiedriskā doma mudina iedzīvotājus piedalīties politiskajā dzīvē un paplašināt savas zināšanas par sabiedriskajām norisēm valstī, jo, visapkārt dzirdot debates un masu medijos redzot kāda notikuma vai situācijas biežu atspoguļojumu, cilvēks vēlas ieņemt noteiktu nostāju šai jautājumā un sāk meklēt vairāk informācijas, tā paplašinot savu redzesloku.
Sabiedriskās domas nozīmība pierādās ik uz soļa: Čālrzs Lorings Breiss (Charles Loring Brace), kurš 1853. Gadā dibināja Ņujorkas Bērnu Palīdzības Sabiedrību, bija viens no pirmajiem, kas saprata sabiedriskās domas (turpmāk SD) nozīmību un to, ka ja kāda labdarības organizācija vēlas iegūt ziedojumus, vislabākais risinājums ir informēt sabiedrību par problēmu un dot tai faktus, skaitļus. Informētas sabiedrības atbalsts būs ilgāks un pamatīgāks, nekā neinformētas, tikai ar emocijām un asociācijām “barotas” (Cutlip, M.S., 1995). …