Džons Loks uzskatīja, ka cilvēks pēc savas būtības ir saprātīga būtne, kura piedzimst bez jebkādām idejām ‘’tabula rasa’’, tādējādi viss ko cilvēks sāk apzināties nāk no apkārtējās pasaules, kurā pastāv dabisks likums. Pēc Loka uzskatiem cilvēki sākotnēji arī atrodas dabiskajā stāvoklī, taču šajā stāvoklī nav jāpastāv visu karam pret visiem, jo cilvēks apzinās dabisko likumu un dzīvo saskaņā ar to, teorētiski visi dabiskajā stāvoklī ir brīvi un vienlīdzīgi un katrs pats rūpējas par to, lai tiktu ievērots dabiskais likums, tādējādi situācijā, kurā šis likums tiek pārkāpts viņš ir tiesīgs izlemt kādam jābūt sodam, tātad viņš pats ir tiesnesis un lēmējs, kā arī tajā pašā laikā viņš ir tas, kurš izpilda šo sodu. Tie cilvēki, kuri nerīkojas saskaņā ar dabisko likumu – pārkāpj to, nostāda sevi kara stāvoklī ( state of war ) tādējādi, ja viņi pārkāpj citu dabiskās tiesības, tad uz viņiem pašiem tās vairs neattiecas un viņus drīkst sodīt.1 Jau šājā sākuma stadijā, kurā Loks sāk veidot virzību uz sabiedrisko līgumu ir pamanāmas vairākas principiālas neskaidrības, jo ir ļoti apšaubāms, jeb citiem vārdiem nav pierādāms tas, ka cilvēks piedzimst bez jebkādām idejām kā ‘’ tabula rasa’’, kas savukārt rada neskaidrības ar cilvēka un dabiskā likuma attiecībām, jo ja jau cilvēks ir bez jebkādām idejām, tad viņam ir jāizspriež tas kā izturēties šajā pasaulē no tā kāda ir apkārtējā pasaule, bet to kā izturēties nav iespējams izspriest no tā kāda ir apkārtējā pasaule . Lai gan ir izprotams tas, ka cilvēki šajā dabiskajā stāvoklī ir brīvi, tomēr kā var noteikt to vai viņi tiešām ir vienlīdzīgi, jo Loks sniedzot šo uzskatu nedod nekādu kritēriju, kas noteiktu to, ka cilvēki ir vienlīdzīgi savā starpā.…
