Valsts pārvalde ir viens no būtiskākajiem aspektiem, lai eksistētu normāla, sakārtota vide un tā ir cieši saistīta ar sabiedriskajām attiecībām. Demokrātiskas valsts mērķi vārda tiešā nozīmē atbilsts sabiedrisko attiecību mērķiem. Veiksmīga demokrātiska valdība uztur savstarpēji atsaucīgas attiecības ar saviem vēlētājiem, kas balstās uz savstarpēju izpratni un divvirzienu komunikāciju (Katlips S.M, Senters A.H, Brūms G.M, 2002).
Bieži vien par galveno problēmu uzskata sabiedrības apātiju, neziņu, neieinteresētību, skepsi, kriticismu. Valdība var realizēt simts un vienu mazsvarīgu programmu, taču nezinot sabiedrības vēlmes, daudz vajadzīgākas, nepieciešamākas lietas netiek realizētas un tas izraisa neapmierinātību. Nozīmīgi lēmumi tiek pieņemti kāda grupējuma interešu ietekmē, līdz ar to netiek pamanīta sabiedrības neapmierinātība, neizpratne par notiekošo.
Sabiedrības neizpratne valsts pārvaldes efektīvai realizēšanai ir pamatīgs šķērslis, jo valdībai jāsniedz tādi pakalpojumi, kā policijas, ugunsdzēsības, dzīvās dabas aizsardzības, valsts aizsardzības, transporta sistēmu izveidošana, tiesu sistēmu uzturēšana, muzeju, sociālo programmu īstenošana utt.
Turpmākajā darbā tiks apskatītas tāds tēmas kā politiskā vara, valsts, lēmumu pieņemšana, kā arī analizēta Latvijas valdības pieredze attiecību veidošanā ar sabiedrību.
Politiskajā zinātnē pastāv ļoti daudz dažādu politiskās analīzes skaidrošanas veidu. Tomēr, lai izprastu to, ar ko nodarbojas politikas analīze, mums jāizprot šajā gadījumā lietotā termina jēga un būtība. Kā zināms pastāv divi termini ar pavisam atšķirīgu jēgu- politics un policy. Šajā gadījumā jārunā par policy, ko varētu definēt kā: kursa iezīmēšanu, stratēģiju izstrādāšanu, politikas veidošanas rezultātu, publisku reakciju ar mērķi nodrošināt cilvēku interešu apmierināšanu. Policy ir darbību vai bezdarbību kopums, ko izvēlējusies publiskā vara attiecībā uz kādu konkrētu problēmu vai problēmu kopumu (Austin Ranney, 1993).
Runājot par politikas analīzi, atkal jāizdala divu veidu pieejas:
Deskriptīva, skaidrojoša pieeja- mērķis aprakstīt un izskaidrot valdības rīcības cēloņus un sekas;
Preskriptīva, rekomendējoša pieeja- mērķis sniegt priekšlikumus politikas kvalitātes uzlabošanai.
Kā zināms, politikā neizbēgams jēdziens ir vara. Vara ir tā, kas liek rasties savstarpējām attiecībām, izturēšanās būtībai un līdz ar to politikai. Pastāv trīs varas veidi:
Viendimensionālā pieeja: A piespiež B darīt to, ko pats nekad nedarītu;
Divdimensionālā pieeja: A var bloķēt jautājuma nonākšanu dienaskārtībā, lai B to nekad neuzzinātu;
Trīsdimensionālā pieeja: latentais konflikts, kad A ir vara pār B arī tad, kad pirmais ietekmē otro pretēji tā interesēm, pie kam B to var neapzināties. Šī teorija ir K. Marksa darbu pamatā.…
