1. Mācīšanās veidu raksturojums
1.1. Sacensība
Sacensība- savu spēju, dotību, talanta, meistarības u. tml. Samērošana ar citiem, cenšoties pārspēt un sasniegt labāku rezultātu (sportā, konkursā, spēlē, darbā, mācībās u.c.) [13, 151].
Skolās, tāpat kā daudzās citās mūsu sabiedrības institūcijās, kā sociāla vērtība ir tikusi atbalstīta sacensība. Tās principi atspoguļojas atzīmju likšanas sistēmā, skolēnu izvietošanā pa paralēlklasēm, izcilnieku noteikšana, uzlīmju izsniegšanā, sadalīšanā censoņos un neveiksminiekos, skolēnu izmitināšanā, kontroldarbu izkārtojumā, skolu sniegtajos pārskatos utt.
Izglītībā lielākais izdomājums ir mīts par sacensību: ja starp skolēniem nebūtu izvērsta sacensība, viņi neveltītu mācībām visas iespējamās pūles [3,12].
Skolotāji bieži uzsver starpību starp dažādu skolēnu veikumu vai sasniegumiem, uzslavējot tos, kam veicies, un kritizējot citus, kuriem ir sliktāki sasniegumi. Salīdzinot skolēnus, tiek veicināta sacensība starp viņiem. Iedalīšana un grupēšana pa zināšanu līmeņiem arī veicina sacensības garu, turklāt skolu ziņojumi, kas sastata skolēnus pēc sekmju līmeņa, uztur spēkā iedomu, ka cilvēks ir pelnījis vietu un viņam ir vērtība tikai tad, ja viņš var būt pārāks par citiem [3, 90].
Tieši sacensības būtība, kas klasi sadala uzvarētājos un zaudētājos, audzēkņus padara par konkurentiem un izjauc harmoniskas attiecības klasē. Šādos apstākļos labi jūtas tikai sekmīgie un azartiskie audzēkņi, turpretī zaudētāju kārtējai neveiksmei pievienojas nepilnvērtības izjūta un realitātei neatbilstošs priekšstats par sevi [8, 22]. Pašpaļāvīgi skolēni – neatkarīgi no tā, vai viņos dominē intelektuāls, sociālas, fiziskas vai emocionālas attīstības ievirze,- ir pārliecināti, ka spēj izpildīt izvirzītās prasības, un tāpēc nemēģina pārkāpt uzvedības normas. Turpretim pašpaļāvības trūkums, kas pieaug sacensības sistēmas ietekmē, daudziem skolēniem rada liekas problēmas [3, 12]. Klasē, kur valda sacensības gars, skolēnos neattīstās pašapziņa, jo katra bērns sniegums tiek samērots ar to, ko veic citi. Nebūdams drošs par savu stāvokli, ikviens skolēns tiecas atrast savu vietu, pieņemamā vai nepieņemamā veidā tiekdamies izrādīties labāks par citiem. Sacensības gars, ko pastiprina grupēšana pēc sekmēm un ko veic vecāki un skolotāji iepotē skolēnos, rada priekšstatu, ka jāizceļas un jābūt labākam par citiem (..). …