Ēdiena gatavošanas laikā produktos notiek visdažādākās izmaiņas. Daži produkti kļūst mīksti, citi kraukšķīgi, dažos veidojas patīkamas smarža un brūna garoziņa, citi izkūst un iztek pa visu trauku utt. visas šīs izmaiņas notiek siltuma iedarbībā. Virtuvē siltumu ēdiena gatavošanai varam iegūt, izmantojot plīti jeb pavardu. Malkas un gāzes plītīs siltumu iegūst, sadedzinot kurināmo, turpretī elektriskajā plītī nekāda degšana nenotiek. Latvijas mājsaimniecībā visbiežāk lieto gāzes plītis, turpretī skolu virtuvēs daudz biežāk izmanto elektriskās plītis.
Gāzes plīts deglim pievada vai nu sašķidrināto gāzi no gāzes balona, vai arī dabas gāzi pa gāzes vadu no lielākas krātuves. Virtuvē gāze sadeg, izmantojot virtuves gaisā esošo skābekli. Reakcijas rezultātā virtuves gaisā palielinās ogļskābās gāzes, ūdens tvaiku un slāpekļa daudzums. Sadegšanas produkti satur arī veselībai kaitīgas vielas. Tādēļ visās virtuvēs, kur lieto gāzes plīti, jāierīko laba ventilācija. Lai cilvēki laikus pamanītu gāzes noplūdi, gāzei pievieno īpašu vielu – odorantu, kas pievērš cilvēku uzmanību ar savu īpatnējo smaku. Gāze kopā ar gaisu veido sprāgstošu maisījumu. Ja gāze sastāda 5 – 16 % no šāda maisījuma, pietiek ar vismazāko dzirkstelīti (kaut vai ieslēdzot gaismas slēdzi), lai notiktu briesmīgs sprādziens. Šāda sprādziena rezultātā var sagrūt pat mājas. Tādēļ gāze jāaizdedzina uzreiz pēc gāzes krāna atvēršanas. Tas ir sevišķi svarīgi, lietojot cepeškrāsni.
Elektriskās plīts sildīšana notiek, elektriskajai strāvai plūstot caur sildītājiem. Katra ēdiena gatavošanai jāizvēlas atbilstošs regulatora stāvoklis, piemēram, ūdens uzsildīšanai regulatoru ieslēdz uz visaugstāko siltuma pakāpi, turpretī biezputras vai buljona vārīšanai pietiek ar pavisam mazu siltumu.…
