-
Saeimas plenārsēžu runu analīze
Kopsavilkums
Izvērtējot visas trīs – Vaideres kundzes, Slaktera kunga un Kalnietes kundzes runas, varu secināt, ka runātāji veiksmīgi pauž savu viedokli un nostāju konkrētajā jautājumā.
Par nožēlu jāatzīst, ka Slaktera kunga runa ir mazliet haotiska, taču skaidri jūtama viņa nostāja. Tā kā runātāja mērķis ir bijis pārliecināt klausītājus, Slaktera kungs mazāk pievērsis uzmanību runas strukturālajai uzbūvei, vairāk cenšoties emocionāli iedvesmot publiku, izmantojot salīdzinājumus un metaforas.
Kalnietes kundzes runa ir svinīgākā. Loģiska un viegli saprotama klausītājiem. Jāpiebilst vienīgi, ka ievada daļa izveidota mazliet par garu, tā izjaucot loģisko runas proporcionālo iedalījumu: ievads – 10-15%, iztirzājums – 75-85% un nobeigums 5-10%.
Manuprāt, visveiksmīgākā ir tieši Vaideres kundzes runa. Tā izveidota korekti un ievērojot visas morāles un ētikas normas. Visas runas uzbūves struktūras tikušas strikti ievērotas. Runas mērķis – klausītāju informēšana – ir veiksmīgi sasniegts (nobalsots tika „par”).
Analizējot šīs runas, interesanta iezīme man šķita fakts, ka Kalnietes kundze savā runā it kā papildina un apstiprina Vaideres kundzes teikto. Varbūt ne velti runātāju secība ( I.Vaidere, A.Slakteris un S.Kalniete) bija tieši šāda, lai no diskusijas loģiskā sadalījuma viedokļa svarīgākie būtu tieši pirmais un pēdējais arguments (šajā gadījumā pirmais svarīgākais arguments – Vaideres kundzes runa un pēdējā, kā otrais svarīgākais arguments Kalnietes kundzes runa), kas visspilgtāk paliek klausītāju atmiņā.
…
Es savai analīzei izvēlējos Latvijas Republikas 8.Saeimas rudens sesijas sestās sēdes, kas tika noturēta 2003.gada 2.oktobrī, un ko vadīja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, likumprojektu “Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku, Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, kas tika izskatīts Pirmajā lasījumā. Tā kā šis jautājums ir konstitucionāls, pirms tā izskatīšanas deputātiem bija jāreģistrējas, lai konstatētu, vai ir kvorums. Reģistrējās 92 deputāti, tātad bija kvorums un šo jautājumu izskatīja. Analīzē es izmantošu, runāšanas secībā, I.Vaideres (frakcija „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) runu.Vaideres kundze runāja Ārlietu komisijas vārdā. Tāpat aplūkošu deputāta A.Slaktera (Tautas partijas frakcija) runu, kā arī S.Kalnietes (ārlietu ministre) runu, kas runāja Ministru kabineta vārdā.
- Baltijas jautājums 18.gadsimtā
- Saeimas plenārsēžu runu analīze
- Valsts formas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Baltijas jautājums 18.gadsimtā
Реферат для университета7
-
Valsts formas
Реферат для университета6
-
Dvēseles un prāta mijattiecība dažādu autoru skatījumā
Реферат для университета10
-
Sabile
Реферат для университета9
-
Svarīgākais prezentēšanas mākslā
Реферат для университета10