3. Raksturot Latīņamarikas valstu tiesību sistēmu
Latīņamerikas valstu tiesības tiek uzskatītas par romāņu-ģermānu tiesību saimes patstāvīgu atsevišķu grupu, tās veidojās duālistiski – ietver romāņu-ģermānu un amerikāņu tiesību institūtus. Latīņamerikas tiesību īpatnības izskaidrojamas ar to, ka nacionālā tiesību sistēma veidojās pēc koloniālā sabrukuma un neatkarības atgūšanas, līdz ar to nevarēja izvairīties no koloniālo tiesību – spāņu un portugāļu – lielās ietekmes. Savukārt no otras puses pēc ģeogrāfiskā izvietojuma blakus atrodas ASV līdz ar to noteica pieredzes pārņemšanu arī no šīs valsts tiesībām, it sevišķi konstitucionālajās tiesībās. Kopumā Latīņamerikas valstu privātās tiesības veidotas pēc romāņu-ģermāņu tiesību parauga, bet publiskās tiesības ir ar duālistisku raksturu un ietver sevī arī amerikāņu tiesību pazīmes. Latīņamerikas tiesībās ir liela deleģētās likumdošanas (izpildvaras normatīvo aktu) nozīme, it sevišķi administratīvajās tiesībās. To nosaka valstu politiskā uzbūve – pārsvarā tās ir prezidentālas republikas ar lielu izpildvaras ietekmi, un apstāklis, ka tiesību sistēmu Latīņamerikas valstīs būtiski ietekmē to īpatnējais politiskais stāvoklis – biežie militārie režīmi un valsts apvērsumi, ārkārtas stāvokļi, sociāli ekonomiskās attīstība, kad valstis no feodālisma uzreiz nonāca kapitālistiskajās attiecībās. Publiskās tiesības, it sevišķi, valststiesības, ir tuvākas ASV tiesībām. Tiesu sistēma veidota pēc ASV parauga. Tomēr neskatoties uz tiesu varas līdzību ASV, Latīņamerikas valstis praktiski neatzīst tiesu precedentu kā tiesību avotu, kas šīs tiesības būtiski atšķir no amerikāņu tiesībām, kur tiesu precedents ir galvenais tiesību avots. Paražas kā tiesību avotu uztver atšķirīgi katrā valstī. Piemēram, Argentīnā tiesiskā paraža tiek atzīta kā patstāvīgs tiesību avots un privātajās tiesībās piemērota bieži, bet Urugvajā praktiski netiek atzīta.
…
