Salu bioģeogrāfija un dabas aizsardzība

Problēma: Salu bioģeogrāfija un aizsargājamās teritorijas: aizsargājamās teritorijas lieluma, skaita, formas izvēle, sugu relaksācijas efekts un tā darbība aizsargājamās teritorijās. Ņemt kādas Latvijas aizsargājamās teritorijas kā piemēru savu ideju izklāstam.

Bioģeogrāfijas izpratnē salas ne vienmēr nozīmē tikai ūdens ieskautu nelielu sauszemes platību, bet arī, piemēram, siltu vai sausu gaisa masu ielenktu atsevišķu kalnu virsotni, kā arī ezerus un dīķus, kuri nav savienoti ar citām ūdenstilpnēm u.c. vietas, kur atrodamas izolētas fragmentāras biotopu formas.
Salu bioģeogrāfijas teorija vienkārši izskaidro, kāpēc sugu daudzveidība variē atkarībā no salas izolētības, lieluma, krastu izrobotības, vecuma, augstuma virs jūras līmeņa un salas tipa. Tas, savukārt, nosaka mazāku iespējamo resursu pieejamību, mazāku biotopu dažādību, stiprāku konkurenci gan iekšsugu, gan starpsugu līmenī.
Daudzi pētījumi pierāda, ka bioloģiskā daudzveidība cieši atkarīga no salas lieluma gan lokālā, gan globālā līmenī. To pierāda pētījumi, kas veikti uz Sabas, Jamaikas, Kubas un citām dažāda lieluma salām. Galvenais iemesls, kāpēc vērojama šāda sakarība, sugām nepieciešamo resursu nelielais nodrošinājums uz salas.
Sugu daudzveidība ir līdzsvarā ar starp sugu migrāciju uz salu un sugu izmiršanu salā. Jaunas sugas ilgā laikā posmā ierodas izkliedēti, bet papildus šīm sugām un vecākām sugām uz salas notiek sugu skaita līdzsvarošanās.…