Saplākšņa ražošanas tehnoloģiskais process

6. Atbildes uz jautājumiem
Reālais ražošanas process no teorijā apskatītā krasi neatšķīrās. Vairāk atšķīrās detaļas, kas izskaidrojamas ar konkrētā uzņēmuma ražošanas specifiku - mitruma līmenis finierī, kas tiek uzskatīts par pieļaujamu pēc finiera žāvēšanas. Tas, ka pirms līmēšanas, fenolformaldehīda sveķi tiek sajaukti ar cietinātāju un līmūdeni vai ūdeni, nevis izmantoti tīrā veidā, kā arī pēc finiera žāvēšanas tas tiek novietots malā un izturēts kādu laiku, lai izlīdzinātos finiera iekšējais spriegums. Teorijā netika izdalīts tas, ka finieris ar dažādo šķiedru virzienu tiek iegūts uz atsevišķām ražošanas līnijām. Tādā gadījumā atšķiras finierkluču garums, kas nonāk lobmašīnā. Starp apzāģēšanu un slīpēšanu ir arī vēl viens tehnoloģiskais posms – apzāģētajām saplākšņa plāksnēm pirms slīpēšanas tiek aiztepēti caurumi un zaru vietas. Teorētiski varētu iztikt arī bez tepēšanas, bet tādā gadījumā vajadzētu noslīpēt biezāku kārtu saplākšņa un rastos lielāki zudumi.
Cik varēja noprast, uzņēmumā strādā ražošanas tehnologs un ķīmijas tehnologs. Ķīmijas tehnologs atbild tieši par fenolformaldehīda līmes ražošanas procesu un papīra impregnēšanu. Pašu procesu ikdienā veic citi darbinieki, bet ķīmijas tehnologs to visu pārrauga.
Viena no lietām, kas paliks atmiņā ir tas, cik patiesībā plašs ir bērza saplākšņa pielietojums. Bez jau zināmajiem pielietojumiem celtniecībā un, piemēram, smago automašīnu piekabju grīdās, tas, dēļ tā lielās aukstumizturības tiek izmantots arī gāzes tankkuģos, kas man bija jaunums. Nedaudz pārsteidza tas, cik daudz roku darba joprojām tiek ieguldīts saplākšņa plākšņu līmēšanā. …