Skolēnam ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem saskarsmes iemaņas veidojas ar aizkavēšanos. Lielākoties tas ir saistīts ar to, ka skolēna valodas prasmes arī ir aizkavētas. Skolēns saprot, ko viņam stāsta, bet pats nespēj uzturēt sarunu, jo vārdu krājums nav pietiekoši plašs, valodu spējas ir mazattīstītas, ir nedrošības sajūta, piesardzība. (Treško, Kondrova, Rozenfelde, Želve, 2013)
Skolēnam attīstoties, mainās apkārtējā vide, sabiedrība. Mainās viņa uztvere un saskarsmes prasmes pilnveidojas, jo, atrodoties sabiedrībā, viņš iemācās komunicēt ar pārējiem, veidot ciešo kontaktu jeb sadraudzēties.
Saskarsmes prasmes ātrāk pilnveidojas un attīstās, ja skolēns atrodas sabiedriskā vidē. Izglītības iestādē skolēns vēro pārējos un cenšas atdarināt, tādējādi attīstot savas komunikācijas spējas, saskarsmi ar pārējiem. (Treško, Kondrova, Rozenfelde, Želve, 2013)
Sākumskolas skolēniem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem saskarsme ir būtiska, jo tā ietekmē skolēna kognitīvos procesus. Ja skolēns saskarsmē nespēj piedalīties, viņš tiek nodalīts no apkārtējās pasaules un tiek ietekmēta viņa psihiskā attīstība. Saskarsme ir svarīga, lai skolēns ar vājiem garīgās attīstības traucējumiem spētu mācīties un kļūtu patstāvīgs.