CILVĒKA VAJADZĪBAS UN SASKARSME
Starp daudzajām cilvēka vajadzību klasifikācijām pasaulē vispazīstamākā ir ASV psihologa A. Maslou 1943. gadā izstrādātā cilvēka vajadzību hierarhijas teorija. Gan vīriešiem, gan sievietēm, saskaņā ar šo teoriju, ir vienas un tās pašas fundamentālās vajadzības, kuras neapmierinot cilvēki nespēj pilnvērtīgi dzīvot. Pie cilvēku bāziskajām vajadzībām pieder fizioloģiskās (ēst, dzert, apģērbties, fiziski attīstīties, relaksēties) vajadzības un drošības (dzīvības, veselības, fizioloģisko vajadzību apmierināšanas garantiju) vajadzības. Šo vajadzību apmierināšana nodrošina cilvēka kā bioloģiskas būtnes eksistenci. Hierarhijā augstākas ir cilvēka sociālās vajadzības — vajadzības pēc draudzības, mīlestības un stāvokļa sabiedrībā; vēl augstākas — vērtējuma vajadzības — vajadzības pēc pašcieņas, goda, atzinības, prestiža; vēl augstākas — izziņas vajadzības — vajadzības pēc informācijas par sevi, dabu, citiem cilvēkiem un sabiedrību; vēl augstākas — estētiskās vajadzības — vajadzības pēc skaistuma un sakārtotības dabā un sabiedrībā. Pašas augstākās hierarhijā ir pašrealizācijas vajadzības — vajadzības pēc pašizpausmes, savas personības pozitīvā potenciāla realizācijas, jaunrades.
Visas šīs vajadzības parādās cilvēku saskarsmē un atstāj iespaidu uz kontaktu norisi. Neapmierinātās vajadzības ir spēcīgākais cilvēku uzvedības motīvs. Starp visiem citiem cilvēka uzvedības veidiem neapmierinātās vajadzības iespaido arī cilvēku komunikatīvo uzvedību, tiecas apmierināties ar cilvēcisko kontaktu palīdzību. Daudzmaz apmierināta zemāka hierarhijas līmeņa vajadzība pārstāj būt par motīvu un paver ceļu augstāka līmeņa vajadzību kā cilvēka rīcības motīvu izpausmēm. …
