Cilvēks nedzīvo pasaulē viens, bet gan kopā ar līdzcilvēkiem. Kopējā darbā, sadzīvē, sarunās notiek apmaiņa ar informāciju, idejām, pieredzi, tiek salīdzināti vērtējumi un izkopta prasme rīkoties saskaņoti. Cilvēka dzīvei stabilitāti un nozīmi piešķir tas, ka viņu domas, rīcība un darbs kādam ir vajadzīgi.
Taču cilvēka saskarsmei ir arī ēnas puses - nesaprašanās, atsvešinātība, naids, konflikti. Līdz ar to, ļoti nozīmīga ir saskarsmes iemaņu veidošana un izkopšana jebkuram cilvēkam visā tā dzīves garumā, jo saskarsmes kvalitāte un attiecības būtiski ietekmē cilvēku dzīvi, pašsajūtu un darba spējas.
Skolā viena no svarīgākajām un aktuālākajām problēmām ir pedagoģiskās saskarsmes veidošana, kas sevī ietver didaktisko kontaktēšanos, savstarpējās kontaktēšanās problēmas starp skolotāju un skolēnu, pašu skolēnu starpā un skolotāju vidū, un kontaktus starp skolotājiem un vecākiem.
Tēmu - ''Skolotāja un skolēna saskarsmes problēmas'', izvēlējos tāpēc, ka skolā, kurā es strādāju, šīs problēmas pastāv. Arī man kā audzinātājai, rodas daudz un dažādu saskarsmes situāciju, kurām atrast risinājumu ir grūti, dažreiz rodas arī konfliktsituācijas. Audzināšanas darbā no tām izvairīties nevar, jo audzēkņu kontingents ir ļoti dažāds. Tā, ka mūsu skola ir arodvidusskola, audzēkņi pie mums ierodas no dažādām Latvijas skolām, ar dažādu zināšanu bagāžu, ar dažādiem raksturiem, ar atšķirīgiem dzīves uzskatiem, nerunājot jau par individuālo disciplīnu. Ar šo raibo dažādību ir jātiek galā, un galā jātiek ar labiem rezultātiem, lai pēc trim skolā pavadītiem gadiem, mūsu audzēknis aiziet dzīvē pietiekami sagatavots - gan profesionāli, gan garīgi. Protams, šajos trijos gados, ko audzēknis pavada mūsu skolā, kardināli mainīt daudz ko nevar (izņēmumi tomēr dažreiz ir), bet mēģināt audzināt pusaudžus atbilstoši mūsdienu prasībām un garīgajām vērtībām, ir mūsu -skolotāju -pienākums. …
