3.2. ĶERMENISKĀ JEB NEVERBĀLĀ SASVEICINĀŠANĀS
Sasveicināšanās formas ietver sevī ne tikai verbālos, bet arī neverbālos komponentus. Pie ķermeniskās sasveicināšanās var pieskaitīt rokasspiedienu, skūpstu, noliekšanos, uzsitienu pa plecu vai muguru.
Ja sveicienam sniedz roku- pirmā to dara sieviete, vecākais vai priekšnieks. Šos priekšrakstus ignorēt drīkst vien ievērojamas personas, kā arī cilvēki gados vai radinieki.
Ja nākas sarokoties ziemā uz ielas, tad dāma var nenovilkt cimdu. Kungam tāda lutināšana gan nepiemīt: ja ar rokasspiedieniem apmainās vīrieši, viņi var rīkoties pēc patikas, bet vienādi- vai nu abi novelk vai nenovelk cimdus. Allaž cimds ir jānovelk, pasniedzot roku cilvēkam, kurš sniedz jums kailu plaukstu, pat tad, ja pretī sniedzas priekšnieka vai vecāka cilvēka cimdota roka,- nepūlieties novilkt savējo! Bet ja to darāt, tad- nesteidzīgi, bez liekas nervozēšanas vai komentāriem.
Lieti atcerēties, ka bērēs aizgājēja radiniekam ir tiesības sniegt cimdotu roku visiem atnākušajiem, arī sievietēm, padzīvojušiem cilvēkiem un slavenībām.
Vīrietis allaž sveicina un sniedz roku tikai stāvot, bet sieviete to var darīt arī sēžot. Šo priekšrocību var izmantot gados vecāki cilvēki, augstāka ranga personas vai slavenības. Pašvērtējumā jau katram ir sava mēraukla...
Ja vīrieši ir labi pazīstami, viņi var sasveicināties nepieceļoties. Palikt sēžam drīkst gadījumos, kad sarokošanās stāvot kājās varētu apkārtējiem radīt neērtības, piemēram, teātrī, kino, pie galda u. Tml.
Pēc sasveicināšanās vīrietim atļauts apsēsties tikai tad, kad ir apsēdusies dāma. Līdzīgi vecāka cilvēka klātbūtnē rīkosies gados jaunākais, kā arī padotais attiecībā pret priekšnieku. Sieviešu sabiedrībā rokasspiedienam ir cita nozīme. Dāma gados drīkst palikt sēžam un sniegt roku jaunākai, bet jaunākai sievietei, kad roku sveicienam padod vecākā, gan vienmēr ir jāpieceļas. Savukārt vienaudzēm pieņemts rīkoties pēc vienlīdzības principa.
…
