Sasveicināšanās

Jau no seniem laikiem cilvēki tiekoties sasveicinās un šķiroties atsveicinās. Ar pieklājīgu sasveicināšanos tiek pausta un apliecināta cieņa, sirsnība, uzticēšanās, draudzība un mīlestība.
Ar sasveicināšanos arī:
ievadām jaunu dienu,
uzsākam sarunas,
uzlabojam noskaņojumu sev un citiem.

Sasveicināšanās ir viena no senākajām un izplatītākajām uzvedības un saskarsmes kultūras izpausmēm. Jau sensenos laikos atvērta plauksta un izstiepta roka apliecināja: Aicinājumu uz izlīgumu, sadarbību, saticību un visa agrākā naida aizmiršanu, kā arī rādīja, ka cilvēka rokā nav ieroča. Šādu pašu vai līdzīgu apliecinājumu
• arābi izrādīja ar roku sakrustošanu uz krūtīm,
• eskimosi – ar papliķēšanu viens otram pa vaigiem,
• japāņi un ķīnieši – paklanoties (viņi sasveicinoties pat cenšas paklanīties noteiktā leņķī),
• dažās zemēs cilvēki satiekoties un sasveicinoties apkampjas un skūpstās, citās tikai palokās,
• vēl citās – saskaras ar pierēm vai deguniem,
• pieklājīgi viens otram parāda mēli,
• papliķē pa vēderu vai atkailina kādu ķermeņa vietu.

…