Ievads
20. un 21. gadsimtu mija raksturojas ar aizvien straujāku virzīšanos uz informācijas sabiedrības un tajā pašā laikā ar pieaugošajiem konfliktiem starp dabu un cilvēku. Daļa šo problēmu cēloņi meklējami sabiedrības nezināšanā par dabā notiekošajiem procesiem.
Aizvien biežāk sabiedrības uzmanību saista ziņas par problēmām un atklājumiem, kas jau tagad būtiski ietekmē mūsu dzīvi un tuvākajā nākotnē ietekmēs civilizācijas attīstību kopumā: augu un dzīvnieku sugu daudzveidības samazināšanās, transgēno augu un dzīvnieku sugu radīšana, biotopu sadrumstalotība, straujā mežu izciršana, lauksaimniecības radītais piesārņojums, dabisko pļavu un aramzemju aizaugšana, intensīvās lauksaimniecības attīstība utt.
Ilgtspējīgas un demokrātiskas sabiedrības attīstībai nepieciešama izpratne par šo problēmu racionālo saturu. Tikai tā var cerēt uz adekvātu, risku minimizējošu, bet izaugsmi veicinošu rīcību, kas ir īpaši svarīga Latvijai, kur biotehnoloģijai un vidi saudzējošai saimniecībai ir lieliskas attīstības perspektīvas.
Tā kā daba, kā objekts, cilvēkam ir ienākuma gūšanas veids, aktīvā atpūta un dzīves vieta, tad šīm attiecībām ar dabu ir jābūt pēc iespējas mazāk kaitīgām un vērstām ne tikai cilvēka labā, bet arī saudzējošām pret dabas vidi. Patērējot dabas resursus savā labā, mēs ne vienmēr apzināmies kaitējumu, kādu nodarām dabai. Katra cilvēka neapdomīga rīcība var kaitēt dabai neatgriezeniski, ilgstoši atveseļojot to un pat iznīcinot.
Latvijas daba ir skaista un dažas tās vietas joprojām ir neaizskartas, kas ir mūsu lepnums un gods. Protams runājot par dabu, var runāt par to tikai kompleksi, jo tās neatņemamās sastāvdaļas ir meži, savvaļas dzīvnieki, ūdeņi, gaiss. Tas viss kopā veido dabas vidi, kas nevar un nepastāv atsevišķi viens no otra un mūsu pienākums ir netraucēt tai pastāvēt un labvēlīgi attīstīties.
Šī tēma ir pietiekami aktuāla un tādēļ es savā referātā apskatīšu tikai daļu no dabas vides, proti savvaļas dzīvnieku izmantošanas un aizsardzības tiesisko režīmu, tieši krimināltiesiskajā skatījumā.
…