Lai efektīvi izmantotu un noteiktu cenu diskrimināciju, nepieciešams ievērot vairākus nosacījumus: „tirgum jābūt segmentētam, bet atšķirīgos segmentos pieprasījuma intensitātei jābūt dažādai. Turklāt nevar pieļaut, ka pircējiem, kas maksā salīdzinoši zemas cenas, būtu iespēja preci pārdot segmentos, kur par to maksā augstāku cenu. Tāpat nevar pieļaut, ka varētu attiecīgajā segmentā pārdot savas preces lētāk kā citi preču ražotāji.”
5. Secinājumi
Secinu, ka lielākoties patēriņa preču tirgus pārdevēji izmanto vairākus paņēmienus vienlaicīgi, piemēram, noteiktam pircēju segmentam noteiktā laikā tiek dota atlaide pirkumam (pircēju segmenta cenu veidošana un laika cenu veidošana). Šādi rīkojoties var panākt lielāku efektu, piesaistīt plašāku uzmanību. Tāpat arī jāsecina, ka dažos gadījumos noteikt atšķirīgas cenas jeb veikt cenu segmentēšanu var tikai tad, ja tā rīkojas arī konkurenti – piemēram, aviokompānija laika cenu veidošanu nevar veikt vienpersoniski, pretējā gadījumā vienkārši potenciālie klienti izvēlēsies citas aviokompānijas pakalpojumus, jo lielākajai daļai pasažieru svarīgāka par kompānijas vārdu ir pakalpojuma cena. Pircēju segmenta cenu veidošana, manuprāt ir visbiežāk izmantotā – to ir samērā vienkārši ieviest un pārbaudīt. Vismaldinošākā no patērētāja viedokļa man šķiet produkta formas cenu veidošana, jo lielākoties, pērkot produktu, mēs neaizdomājamies par tā sastāvu, mēs pērkam labumu, ko tas dos, tā funkcijas, tādēļ ražotājs var mūs efektīvi apmuļķot, piedāvājot savu produktu unikālā iesaiņojumā un izmantojot piemērotu reklāmu.
…
