Sēlija ir viens no senākajiem Latvijas novadiem, tagad ietilpst Zemgales un Latgales novados. Tieši Sēlijā atrastas vissenākās liecības par cilvēkiem Latvijā. Šis maršruts izveidots vienas dienas ekskursijai, taču interesentiem, kas vēlas dziļāk izpētīt sēļu pilskalnus, šis maršruts var ilgt divas dienas. Pamatā tiek apskatīti Sēlijas pilskalni, iekļaujot arī citu ievērojamāko objektu apskati. Maršruts neaptver visu Sēliju – senais novads senāk ietvēra arī nelielu daļu Lietuvas ZA daļas, dienvidos robežojās ar seno Deltavu, pēc vēlākā dalījuma aptvēra daļu tagadējā Daugavpils rajona un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisajā krastā. Novadu apdzīvoja pamatā sēļi. Maršrutā tiek apskatītas vietas, kas glabā senākās kultūras liecības Jēkabpils rajonā.
Jēkabpils rajons atrodas Latvijas DA un robežojas ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu, Daugavpils rajoniem un Lietuvu. Novadu caurvij Daugava, te atrodas daudzi ezeri – Vīķezers Sēlpilī, Viesītes ezers, Klauces ezers, Saukas ezers un vēl citi lieli un mazi, kuru krastos tūristus sagaida atpūtas mājas un viesu namiņi, makšķerēšanas un ūdens izpriecu iespējas. Uz kādreizējo Sēlijas novadu ceļš ved caur birzīm pa Augšzemes pauguriem, kur ik uz soļa sastopami senie pilskani, svētakmeņi un citas kulta vietas.
SĒLIJAS NOVADA VĒSTURE.
Daugava ir bijusi likteņupe vairākiem simtiem cilvēku paaudžu. Vissenākās liecības par cilvēku Latvijā iegūtas tieši Daugavas krastos. Viena no šīm nedaudzajām vietām ir Sēlpils pilskalns, kur vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos bija iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc savas formas attiecināmi uz paleolīta jeb vecākā akmens laikmeta beigu posmu un datējami ar apmēram 9. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.
No turpmākajiem gadu tūkstošiem liecības par cilvēku Jēkabpils rajona teritorijā nav, lai gan jāšaubās, ka cilvēki te nebūtu dzīvojuši. Hronoloģiski sekojošās liecības ir tā saucamās akmens laivas cirvji. Tie pēc formas atgādina laivu, tāpēc šo cirvju lietotāju kultūru nereti apzīmē par laivas cirvju kultūru. Tā Latvijas teritorijā tiek datēta ar mijas gadsimtiem starp II un III gadu tūkstoti pirms mūsu ēras un saistīta ar indoeiropiešu cilšu kustību Eiropas teritorijā. Domājams, ka starp laivas cirvju lietotājiem bija arī baltu cilšu priekšteči. Pagaidām Jēkabpils rajona teritorijā kā savrupatradumi iegūti tikai daži laivas cirvji, un nav zināmas ne šī laika ļaužu apmetnes, ne kapi.…
