-
Senā Indija
Gaptu Dinastijas valsts, kuras dibinātājs bija Čandragupta II . Guptu laiku uzskata par Indijas „zelta laikmetu”. Tā bija augsti kulturāla sabiedrība ar spožiem talantiem. Pastāvēja plaša tirdzniecība ar Rietumiem, nodibinājās sakari ar Ķīnu : daudzi indiešu budistu mūki devās misionāru darbā uz Ķīnu, savukārt ķīniešu svētceļotāju grupas apmeklēja Indijas budistu svētas vietas, attīstījās tirdzniecība. Pēc tam Indijā ilgu laiku pastāvēja daudzas – gan lielākas, gan mazākas patstāvīgas un atkarīgas valstis. Uzsākot vairāku sekmīgu iebrukumu posmu no Centrālās Āzijas starp 10. un 15. gadsimtā, vadot musulmaņu impēriju, tai skaitā Gaznevīdu, Ghoridu, Deli sultanātu un Mogolu impērijas izveidošanos Indijas subkontinentā. Mogolu valdīšana aptvēra lielāko daļu no subkontinenta ziemeļiem. Mogolu valdnieki Indijā ieviesa viduslaiku austrumu mākslu un arhitektūru. Bez mogoliem tajā pašā laikā uzplauka atsevišķas neatkarīgas indusu karaļvalstis. Mogolu impērija piedzīvoja pakāpenisku panīkumu astoņpadsmitā gadsimta sākumā.…
Senās Indijas teritorija aizņēma Indostānas pussalu un Indas Gangas baseinus. Visauglīgākā bija Indas un Gangas baseinu sanešu zemes, kā arī daudzu citu upju ielejas. Turpretim Dekānas plakankalne dabas apstākļu dēļ ne visur bija piemērota saimniekošanai Indijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija neviendabīgs. Par Indas ielejas senākās kultūras, kas pastāvēja 3. gt. vidū-2. gt. pirmajā pusē p. m. ē., veidotājiem zinātnieki uzskata senos pamatiedzīvotājus – zema auguma tumšādainus cilvēkus. Šīs tautas pēcteči ir dravīdi, kas vēl šodien dzīvo Dienvidindijas apgabalos. Viņi bija Senās Indijas augstākās civilizācijas rādītāji, taču vajadzēja paiet vairākiem gadsimtiem, pirms viņi kļuva par augstas civilizācijas tautu. Laika gaitā Indas ielejā ienāca vēl citas etniskas grupas, to vidū gan augstas kultūras tautas, piemēram, persieši un grieķi, gan klejotāji – saki, mongoļu un tjurku ciltis. Indieši ienākušie ārieši saglabāja stingri organizētu kopienu, kas bija nepieciešama, lai veiktu kolektīvo darbu – mūžamežu un džungļu nolīšanu, irigācijas darbus, cīņu pret plēsīgiem zvēriem. 6. gadsimtā p.m.ē. piedzima karaļvalsts Magadā. Vēlākās šo reģionu pārvaldošās impērijas un karaļvalstis, sākot ar persiešu Ahemenīdu impēriju ap 543. gadā p.m.ē. līdz Aleksandram Lielajam 326. gadā pirms mūsu ēras, bagātināja tā kultūru. Indijas-Grieķijas karaļvalsts, ko 184. gadā pirms mūsu ēras izveidoja Demetrijs no Baktrijas, ietvēra Gandaru un Pendžābu; tā savu lielāko uzplaukumu sasniedza Menandera laikā, liekot pamatus grieķu-budistu periodam, ar tirdzniecības un kultūras attīstību. Vislielāko varenību Maurju Gan dabas vide, gan sabiedriskās attiecības ietekmējušas garīgās kultūras pamatus un sapilgti atspoguļojas gan reliģiski filozofiskajos uzskatos, gan literatūras un mākslas formās. Savdabīga un interesanta ir Senās Indijas kultūra, kas mūs arvien nebeidz pārsteigt ar savu krāšņumu, neparastumu un greznumu, kā arī attieksmi pret cilvēku, reliģiju, senatni. Indijā ir sastopami daudzi kultūras līmeņi, valodas (pārstāvētas apmēram piecas valodu saimes), tautības, tomēr reliģijas ir bijis vienojošais spēks Indijas kultūrā. 7. - 6. gs. p.m.ē. sākās svarīgas pārmaiņas Indijas kultūrā, jo tajā laikā veidojās reliģiski filozofiskās sistēmas, kas noteica tālāko Āzijas civilizāciju attīstību
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Senā Ēģipte un Mezopotāmija
Реферат для средней школы3
-
Latviešu senā sabiedriskā iekārta tautas dziesmu spogulī
Реферат для средней школы4
-
Senā Indija
Реферат для средней школы2
-
Ieroču kults Japānā, Indijā un Turcijā
Реферат для средней школы2
-
Ģimene Indijā
Реферат для средней школы3