Senais un viduslaiku teātris

Kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem cilvēks ir mēģinājis attēlot vai atveidot sev apkārt esošo pasauli, parādības un procesus dažādos veidos. Senāk tie bijuši zīmējumi uz alu sienām un dejas, kas attēloja dažādas dzīves norises. To varētu uzskatīt par pirmsākumu mākslai. Laikam ejot uz priekšu, izpausmes veidi dažādojās. Cilvēki izpauda savu attieksmi pret pasauli, pret lietām un parādībām, ko atzina par skaistām, cildenām, harmoniskām, traģiskām, komiskām, neglītām, zemiskām u.c. Veidojās un attīstījās ētiskā attieksme pret īstenību. Estētiskās jūtas cilvēki izteica dažādos mākslas veidos. Viens no veidiem, kā cilvēki pauda savu attieksmi pret īstenību, bija teātris. Teātris (gr. theatron) ir mākslas veids- skatuves māksla. Par teātri dēvē arī mākslas iestādi, kas rīko izrādes. Teātris, tāpat kā citi mākslas veidi, ir sabiedriskās apziņas forma. Teātris ir saistīts ar tautas dzīvi, tās vēsturi un kultūru.
Teātris tāpat kā cilvēces vēsture un citi mākslas veidi mainījās un attīstījās laikam līdzi. Lai varētu izsekot šīm izmaiņām, tiek aplūkots senais un viduslaiku teātris, tā īpatnības un izpausmes veidi.
Mana darba mērķi:
noskaidrot pirmo teātru veidošanās laiku un valstis, kur tas radās;
izsekot teātra attīstībai no viduslaikiem līdz klasicisma periodam.…