-
Senās Romas pilsētas arhitektūra
Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | 2 | |
Аннотация | 3 | |
Abstract | 4 | |
Ievads | 6 | |
1. | Romas pilsētas vispārīgs raksturojums | 7 |
2. | Senajā Romā izmantotie būvniecības materiāli | 8 |
3. | Pilsētas arhitektūra Romas repubikas laikā (6. – 1.gs. p.m.ē.) | 9 |
5. | Pilsētas arhitektūra Romas impērijas uzplaukuma laikā (1.-3. gs.) | 23 |
6. | Romas vēlās impērijas arhitektūra (4.-5. gs.) | 32 |
7. | Pilsētu plānojuna sistēma citās senās Romas pilsētās | 35 |
Secinājumi | 36 | |
Literatūras saraksts | 37 | |
Pielikumi | 38 |
Secinājumi
1. Romas pilsētas plānojumu spēcīgi ietekmēja iedzīvotāju paražas pulcēties publiskos forumos, arēnās un termās un reljefs – tur esošie neregulārie pakalni, tāpēc tur hipodāmas sistēma neizpaužas, bet romieši to pielieto visās iekarotajās zemēs un paplašinot senā Romas pilsētas teritoriju;
2. Tādu grandiozu būvju celtniecības iespējamību kā panteons, kolizejs un triumfa arkas, palielināja Romā esošie vergi, tāda jauna būvmateriāla kā betona atklāšana un augsti attīstītā celtniecības tehnika;
3. Viens no romiešu sasniegumiem ir nesošu arku celtniecība– šo prasmju attīstīšana veicināja tādu būvju celtniecību kā tiltu, akveduktu un pat velvju pārseguma konstrukciju izveidi Romas pilsētā;
4. Lielāko daļu būvju celtniecība - it īpaši forumi - bija ar politisku mērķi celt imperatoru labo slavu vai sacensties ar kādu kaimiņos esošu arhitektūru, piemēram, Marcella teātris;
5. Domināta laikā, kad Romas galvaspilsētu pārceļ uz Bizantiju un atzīst kristiānismu, Romas pilsētā nenotiek vairs nekādu grandiozu būvju celtniecība - uzceltas tikai divas ievērojamas celtnes: Konstantīna bazilika, kas atšķīrās no iepriekšējām šāda tipa ēkām ar sarežģītāku struktūru un Konstantīna arka;
6. 3.-1.gs.p.m.ē. romiešu arhitektūra dekoratīvos nolūkos intensīvi pārņēma grieķu orderu sistēmu - ēkas balsta funkcijas veica sienas, līdz ar to liela loma bija arkai, kas balstījās uz diviem stabiem. Kolonnas saglabāja konstruktīvo lomu tikai arkādēs.
7. Kaut gan romieši daudz ko aizguva no grieķiem, tomer atšķirīgi savās celtnēs romieši pielietoja orderus – vienā būvē varēja būt 3 orderu pielietojums, piemēram, Trajāna tirgus;
8. Augusta principiāta laikā arhitektoniskās formas kļuva iespaidīgākas, monumentālākas. Celtniecībā plaši ienāca marmors, cēla jaunus tempļus, bazilikas, termas, uzbūvēts jauns – Augusta forums, kas jau iemiesoja valsts varenības ideju; Romas pilsēta no ķieģeļu kļuva par marmora pilsētu.
…
Darbā tiek analizēti Romas pilsētas pārveidojumi, pielāgojot to strauji pieaugošajam iedzīvotāju skaitam un mainoties valdības režīmiem. Darbs sastāv no 7 daļām. Pirmajā nodaļā tiek apskatīts Romas pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums un tšs plānojums. 2.nodaļa sniedz kodolīgu izklāstu par jaunu būvmateriālu rašanos un to izmantošanu romiešu būvniecībā.3.-6. nodaļā autori hronoloģiskā secībā iepazīstina ar katra perioda arhitektūras iezīmēm un apraksta nozīmīgākas būves. Šajās nodaļās lasītājam ir iespēja iepazīties ar Romas pilsētas ievērojamāko celtņu tehniskajām iezīmēm. Pedējā nodaļā apraksīta pilsētu plānojuna sistēma citās senās Romas pilsētās.
- Senās Krievijas tiesību vēsture
- Senās Romas pilsētas arhitektūra
- Vērtības un to izpratne Senās Grieķijas, Romas un Eiropas renesanses un reformācijas laikā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Romas republikas iedzīvotāju tiesiskais stāvoklis
Реферат для университета9
-
Atēnu Demokrātijas un Romas Republikas kopīgais un atšķirīgais
Реферат для университета9
Оцененный! -
Senās Ēģiptes kultūra
Реферат для университета8
-
Senās Romas arheoloģijas izpēte
Реферат для университета9
-
Senās Romas valsts iekārtas evolūcija
Реферат для университета8